Vai zinājāt, ka vīnogas, avenes, ķiršus, citronus un citus augļus var pasniegt pāris mēnešus agrāk, ja tos iestādāt zem plēves.
Atkāpjoties no atklātas zemes
Tā ir ziņa! Izrādās, siltumnīcās var izaudzēt pat augļus. Man, pieļauju, tas ir jaunums. Nē, protams, esmu dzirdējis, ka arvien vairāk zemnieku pāriet no zemes uz siltumnīcu ražošanu, lai izvairītos no miltrasas un indīgo lietusgāžu sekām. Bet audzēt augļus zem plēves... Ar interesi skatos uz savu pazīstamo Natuhajevskas ciema zemnieku Olgas un Vladimira Kovriginu vīna dārzu.
– Sākumā tomātus audzējām arī siltumnīcās, bet kādu dienu draugs agronoms, kurš daudzus gadus nodarbojas ar vīnkopību, teica, ka mūsu siltumnīcas ir ideāli piemērotas šai kultūrai. Patiešām, mans vīrs uzreiz uzcēla liela mēroga konstrukcijas – 3.7–4.2 metrus augstas, 6 metrus platas,” stāsta Olga.
Bet tik augstas siltumnīcas celtas, kā izrādās, nevis tāpēc, lai tajās ielauztu dārzu, bet ar īpašu mērķi – lai siltais gaiss paceltos līdz griestiem un augiem nebūtu tik karsti vēlā pavasarī un vasarā, tāpēc lai tie “nedeg”.
Un pirms trim gadiem ģimene uzņēmās eksperimentu – pēc drauga ieteikuma siltumnīcā iestādīja vīnogas. Un pagājušajā gadā mēs jau saņēmām pirmo ražu.
– Vai atceries, cik grūts bija pagājušais gads vīnkopjiem? jautā Olga Kovrigina. – Oga bija visa sasista un slima no biežajām lietusgāzēm. Daudzi ražotāji nemaz nevarēja novākt ražu, jo nebija ko novākt. Un visu izdarījām lieliski! Jo vīnogas zem plēves bija paslēptas no laikapstākļiem. Jau augusta sākumā uz mūsu galda stāvēja kišmišs. Savukārt brīvā dabā šī šķirne nogatavojas tikai septembrī.
Jūs varat aizmirst par slimībām
Kovriginas siltumnīcās šajā laikā, aprīļa vidū, zied Rochefort šķirnes vīnogas, savukārt visi pārējie ciema iedzīvotāji vēl nav izlaiduši pumpurus. LPH saimnieki slēdza derības uz galda vīnogām, iestādot vairākas no populārākajām kišmišu šķirnēm – “starojošais”, “gadsimts”, “attika”.
– Siltumnīcai ir vēl viena priekšrocība – vīnogas tajā neslimo, kas nozīmē, ka tās nav tik bieži jāapstrādā, atšķirībā no brīvā dabā stādītajiem krūmiem. Piemēram, šogad savu vīna dārzu ar vara sulfātu esam apstrādājuši tikai vienu reizi. Un tas arī viss!
Jūs varat jautāt, kāpēc šai ģimenei ir vajadzīgas agrās vīnogas? Atbilde ir vienkārša: Kovrigins dzīvo no naturālās lauksaimniecības. Viņi savā dārzā ražo pilnīgi visu galdam. Turklāt privāto mājsaimniecību īpašnieki baro ne tikai paši, viņu produkciju pērk paziņas un draugi. Tas nav tik daudz bizness, cik vēlme ēst produktus, kas audzēti ar savām rokām, uz tīras zemes. Turklāt agrās vīnogas lauciniekiem dod nelielu priekšrocību tirgū – iespēju nopelnīt nedaudz vairāk. Ne tāpēc, lai kļūtu bagātāks: zemnieks ir spiests ieguldīt daudz naudas ražošanā. Un tagad Kovrigiņi būvē vēl vienu siltumnīcu avenēm.
Avenes aizpūta vējš
– Pērn mūsu avenes, kas auga brīvā dabā, aizpūta vējš. Tagad esam nolēmuši viņai uzbūvēt siltumnīcu. Tiem, kas priekšroku deva siltumnīcas, nevis zemes ražošanai, avenes jau aprīlī iegūst krāsu, un maijā varēs ogot. Zem plēves avenes ir mazāk slimas, tās nav bojātas ar kaitēkļiem, tās nav jāapstrādā. Un siltumnīcā oga ir maigāka,” šīs audzēšanas metodes priekšrocības uzskaita Olga.
Izrādās, ka pundurbumbierus un agros ķiršus var audzēt siltumnīcās. Kovriginu draugi audzē citronus siltumnīcās. Kovriginiem šodien zem filmas kopumā ir pieci hektāri zemes.
Vai valsts palīdz?
Protams, vaicāju, vai akru īpašnieki izmanto valsts atbalsta programmas. Jā, ciema iedzīvotājiem tiek kompensēta daļa siltumnīcu celtniecības izmaksu. Nauda mūsu laikam ir maza, ņemot vērā, ka metāls sadārdzinājies divas reizes. Taču par šo palīdzību priecājas arī lauksaimniecības produkcijas ražotāji.
Lūk, ko par palīdzības veidiem privāto saimniecību īpašniekiem un zemniekiem pastāstīja pilsētas pārvaldes Lauksaimniecības nodaļas vadītājs Nikolajs Plahotins:
– Novorosijskas iedzīvotāji var rēķināties ar divu veidu palīdzību – no reģiona budžeta un pilsētas kases. Novads atbalstīs subsīdijas, lai atmaksātu daļu no izmaksām, kas bija lauksaimniecības dzīvnieku iegādei, siltumnīcu celtniecībai dārzeņu audzēšanai, pilienveida laistīšanas sistēmu iegādei, trušu, zosu, cāļu mazuļu iegādei. Un pilsēta atbalstīs privātās meitas saimniecības un uzņēmējus, kuri būvēs siltumnīcas ogu, vīnogu un dārzeņu audzēšanai, daļu vistu, paipalu, pīļu un tītaru iegādei iztērēto līdzekļu atdos barības iegādei.
Starp citu, Nikolajs Gennadjevičs stāstīja, ka tiek grozīts likums par valsts atbalstu: plānota finansiāla palīdzība no reģionālās kases un ražotājiem, kuri gatavojas audzēt ogulājus siltumnīcās. Tātad Kovrigins trāpīja un varēs pretendēt uz subsīdijām.