Stratēģiskās attīstības prorektors Petrs Afonins runāja par zinātnes sasniegumiem, kas var mainīt lauksaimniecību.
Piemēram, Fotonikas katedras pētnieki izstrādāja projektu “Smart Greenhouse on Solar Energy”. Siltumnīcā ir fitolampu gaismas, mikroklimata, mēslojuma piegādes un apūdeņošanas uzraudzības un kontroles sistēma. Tas var palielināt zemes izmantošanas efektivitāti līdz pat 60%, un lauksaimniecības objektus attālos rajonos var nodrošināt ar elektroenerģiju. Speciālisti ir izveidojuši kombinētas LED fitolampas, darbinājuši lampas no elastīgiem saules paneļiem, ieviesuši siltumnīcā lampas un saules paneļus, izveidojuši viedu uzraudzības un kontroles sistēmu.
Vēl viens jauninājums ir pārnēsājamā digitālā rentgena iekārta sēklām. Projektu izstrādā EPU katedras darbinieki kopā ar CJSC “ELTECH-Med” kolēģiem. Pašreizējais paraugs jau ir nodots Agrofizikālās pētniecības institūtam. Izstrāde dos iespēju veikt graudaugu, pākšaugu, lopbarības, dārzeņu, rūpniecisko, augļaugu, puķu kultūru un koku meža sugu sēklas materiāla izpēti, kā arī veikt sēklu bezdīgtspējas laboratoriskās un lauka dīgtspējas prognozi. Tas ir, eksperti varēs sniegt ieteikumus: iesēt sēklas pilnībā, pielāgot sēšanas ātrumu vai noraidīt partiju. Īpaši var pārbaudīt nepiemērotas sēklas, lai noskaidrotu, kas nogāja greizi – inficētas, bez dīgļiem, slēptas dīgtspējas, enzīmomikozes izsīkums vai kukaiņu bojātas.
Govju barošana un slaukšana būtu jāvienkāršo ar hibrīdinteliģences tehnoloģijām. Savukārt traktoriem un kombainiem LETI izstrādā tehnoloģiju transportlīdzekļu tālvadībai un elektrisko piedziņu stāvoklim. Un tas nav viss jaunums: ir arī hiperspektrālās analīzes tehnoloģija, notiek darbs pie endoprotēžu, RFID tagu un konformālo tehnoloģiju izveides liellopu fizioloģiskā stāvokļa un atrašanās vietas uzraudzībai.
“LETI ir gatava veikt profesionālu lauksaimniecības nozares darbinieku pārkvalifikāciju programmas “Digitālās transformācijas uzņēmuma vadīšana” ietvaros,” mums pastāstīja Petrs Nikolajevičs.
Zinātnieki jau ir sarīkojuši pirmo inovāciju prezentāciju agroindustriālajam kompleksam, pamatojoties uz Viborgas rajona AS Pervomaisky selekcijas rūpnīcu.
ETU “LETI” prorektors atzīmēja, ka lielākā daļa tehnoloģiju “gudrajai saimniecībai” Krievijas uzņēmumos ir ārzemēs ražotas. Tāpēc importa aizstāšanas jautājumā liela nozīme ir LETI zinātniskajiem sasniegumiem.
— Universitāte pastāvīgi meklē investorus, lai būtu iespējams sasniegt jaunus attīstības līmeņus, — teica Petrs Nikolajevičs.
Ir svarīgi saprast, ka mazajos uzņēmumos ir grūti ieviest inovatīvas tehnoloģijas bez masveida ražošanas. Līdz šim tikai lielie uzņēmumi var atļauties izmantot tehnoloģiju.