TSU to izmantos, lai izstrādātu tehnoloģiju, kā noteikt, kas augiem pietrūkst audzēšanai lielās siltumnīcās un atklātā laukā, zinātnieki jau veic pētījumus ar zemenēm.
Tjumeņas zinātnieki izveidojuši viedo pilsētas fermu, kurā laboratorija izstrādā tehnoloģiju, lai noteiktu, kādi augi pietrūkst audzēšanai lielās siltumnīcās un atklātā laukā. Zinātnieki jau sākuši darbu laboratorijā ar zemenēm, otrdien žurnālistiem pavēstīja TSU Stratēģiskās komunikācijas departaments.
“City Farm” ir TSU X-BIO institūta laboratorijas nosaukums, kas realizē Rietumsibīrijas starpreģionu REC projektu “Inteliģenta bioloģiskās augu aizsardzības sistēma modulāros agrobiotehniskajos kompleksos” saviem darbiniekiem. Pilsētas saimniecības uzdevums ir iegūt tehnoloģiju, kas noderēs lielajās siltumnīcās un atklātā zemē. Eksperiments, lai izveidotu viedo fermu, sastāv no tā, ka no neironu tīkla savienots robots pārvietojas pa augu rindām, fotografē katru un nosaka, kā katram augam trūkst,” teikts ziņojumā.
Kā norāda saimniecības speciālisti, šobrīd augiem ideāla dizaina profila nav. Zemniekam un agronomam ir savs profils, aptuvens. “Un katrai šķirnei mēs izveidosim savu profilu, kas ir ideāli piemērots šai šķirnei. Mēs izveidosim robotu, kas atpazīs slimību agrīnā stadijā un dos signālu. Mūsdienās bieži gadās, ka augu slimības netiek laikus atklātas un siltumnīcu īpašniekiem rodas milzīgi zaudējumi,” teikts pārskatā.
Augam var būt mikroelementu trūkums - magnijs, slāpeklis vai kāda veida slimība. Zinātnieki arī eksperimentāli nosaka, kā augs uzvedas slāpekļa trūkuma un pārpalikuma gadījumā. Pēc tam datu bāze tiek apkopota un augšupielādēta serverī. Speciālie sensori reģistrē mitruma un temperatūras parametrus.
Zinātnieki jau sākuši strādāt ar zemenēm. Drīzumā turpat blakus parādīsies vertikāla ferma, kurā tiks pētīti tomāti, gurķi un punduravenes. Rūpnieciskajos agrobiokompleksos augi cieš no baktēriju un vīrusu slimībām, kaitēkļiem, barības vielu trūkuma. Tāpēc nākotnē zinātnieki gatavojas pētīt kaitēkļus un entomofāgus, kas tos aprij. "Automatizētie kompleksi kultūraugu audzēšanai ir perspektīva pētniecības un attīstības joma, turklāt tā ir aktuāla arī mūsdienās pārtikas tehnoloģiju importa aizstāšanas ietvaros," sacīja TSU rektors Ivans Romančuks.
Rietumsibīrijas REC tika atklāts 2019. gadā kā viens no pirmajiem valstī, tas darbojas Tjumeņas apgabala, Hantimansijskas un Jamalo-Ņencu autonomā apgabala teritorijā. Centra prioritārās jomas bija “Cilvēku, dzīvnieku un augu bioloģiskā drošība”, “Bioloģiskā un vides drošība Arktikā: jauni standarti un dzīvības uzturēšanas tehnoloģijas”, “Naftas un gāzes nozare: digitālā transformācija konkurētspējīgu tehnoloģiju attīstībai un. augsto tehnoloģiju produktu ražošana”. Rietumsibīrijas starpreģionu REC struktūrā ietilpst desmit universitātes, 14 zinātniskās organizācijas un centri, septiņas reālā ekonomikas sektora organizācijas.
Avots: https://nauka.tass.ru/