#zaļiedārzeņi #lauksaimniecība #Krievija #siltumnīca#industrija #bioloģiskāpārtika #agrotehnoloģijas# zaļieaugi#salāturažošana #vertikālālauksaimniecība #importaizstādīšana #iekšzemesražošana
Paredzams, ka svaigu zaļo dārzeņu patēriņš pilsētās visā Krievijā līdz 12. gadam pieaugs līdz 2030 kg uz vienu iedzīvotāju, salīdzinot ar pašreizējiem vidēji 7–8 kg, jo pieaug pieprasījums pēc bioloģiskās un veselīgas pārtikas. Siltumnīcu rūpniecība Krievijā ir strauji augusi, pēdējo 15 gadu laikā dārzeņu un zaļo kultūraugu audzēšanai pieaugot trīs reizes. Turpināsies tendence ražot nesezonas dārzeņus un salātu zaļumus, jo tie veido 75-80% no Krievijas zaļo dārzeņu tirgus. Lai apmierinātu šo pieprasījumu, būs nepieciešama modernizācija un investīcijas jaunās agrotehnoloģijās un iekārtās, lai uzlabotu augsnes apstrādi un zaļo kultūru audzēšanas apstākļus. Paredzams, ka bioloģisko un “zaļo” produktu ražošana turpmākajos gados būs Krievijas lauksaimniecības nozares attīstības virzītājspēks.
Krievijas lauksaimniecības sektorā ir vērojams ievērojams zaļo kultūru, īpaši zaļumu un salātu, kas audzētas aizsargājamās augsnēs, ražošanas pieaugums, un turpmākajos gados gaidāms vidējais gada pieauguma temps 5% apmērā. Tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam ražošana sasniegs vairāk nekā 60 tūkstošus tonnu, ko galvenokārt veicinās jaunu iekārtu ieviešana un produktu dažādošana, ko veic lielās siltumnīcu lauksaimniecības saimniecības, importa aizstāšana, kā arī pieaugošais pieprasījums pēc svaigiem zaļumiem un lapu salātiem. Arī salātu un zaļumu patēriņš līdz 300.gadam sasniegs 2030 tūkstošus tonnu, par 2020% pārsniedzot 30.gada līmeni, līdz pat 70% produkcijas piegādās lielās lauksaimniecības organizācijas. Visaugstākie pieauguma tempi nākamajā desmitgadē būs vērojami vertikālās saimniecībās audzēto zaļumu un salātu ražošanā, kas ļauj audzēt dārzeņus un zaļumus jebkuros klimatiskajos apstākļos, īpaši reģionos, kur siltumnīcas un atklātā lauka dārzeņu audzēšana nav izdevīga. vai grūti skarbu laika apstākļu dēļ, piemēram, Tālajos Austrumos, Sibīrijā un Urālos.
Pakāpeniski samazinās salātu dārzeņu importa apjoms, samazinoties no 12.9 tūkst.t 2021.gadā līdz 9.88 tūkst.t 2022.gadā (-23%). Saskaņā ar Krievijas Lauksaimniecības bankas (RAB) prognozēm, līdz 70. gadam aptuveni 2030% no krievu patērētajiem salātiem tiks ražoti iekšzemē. Pašlaik galvenie ārvalstu svaigo zaļumu piegādātāji Krievijā ir Ēģipte, Turcija, Ķīna, Serbija un Azerbaidžāna, kas kopā veidoja vairāk nekā 70% no visiem Krievijas svaigo zaļumu tirgum piegādātajiem ārvalstu produktiem 2022. gadā.
Saskaņā ar Rosselkhozbank Makroekonomiskās analīzes un reģionālo prognožu centra datiem līdz 2022.gadam slēgtā malto dārzeņu produkcija bija sasniegusi 1.59 miljonus tonnu, kas ir par 8% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Siltumnīcas gurķu produkcija tika lēsta 857.4 tūkstošu tonnu apmērā (+5% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu), savukārt tomātu produkcija sasniedza 657.4 tūkstošus tonnu (+7%). Pārējās kultūras, tostarp zaļie dārzeņi, baklažāni un paprika, pārsniedza 60 tūkstošus tonnu. Zaļo dārzeņu produkcija 2022. gadā sasniedza 42 tūkstošus tonnu, no kuriem vairāk nekā 75% no kopējā apjoma veidoja lapu salāti un garšaugi.
Pieaugošo pieprasījumu pēc zaļajiem dārzeņiem un salātiem Krievijā nosaka pāreja uz veselīgākiem ēšanas paradumiem un priekšroka svaigiem, bioloģiskiem un vietējās izcelsmes produktiem. Lai apmierinātu šo pieprasījumu, siltumnīcu kompleksiem Krievijā paredzēts modernizēt un uzlabot savas telpas, kas palielinās to efektivitāti, uzlabos produktu kvalitāti un samazinās ražošanas izmaksas.
Paredzams, ka Krievijā turpināsies tendence palielināt zaļo dārzeņu un salātu zaļumu patēriņu, un, lai apmierinātu šo pieprasījumu, būs nepieciešama siltumnīcu nozares modernizācija. Pāreja uz bioloģiskiem un veselīgiem ēšanas paradumiem ir pozitīva attīstība lauksaimniecības nozarē Krievijā, un ieguldījumi jaunās tehnoloģijās un ražošanas metodēs būs galvenais, lai nākamajos gados apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc zaļajiem dārzeņiem.