Šogad Krievijā gaidāma rekordliela siltumnīcas dārzeņu raža — virs 1.5 miljoniem tonnu, raksta Agribusiness. Par to IV lauksaimniecības foruma “Krievijas augļi un dārzeņi — 2022” laikā paziņoja biedrības “Krievijas siltumnīcas” viceprezidents Andrejs Medvedevs. Agroinvestor sarunbiedrs nozarē precizē, ka raža būs par 5% lielāka nekā gadu iepriekš. Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem oktobra beigās aizsargājamo augsnes dārzeņu ražošana Krievijā sasniedza 1.25 miljonus tonnu, kas ir par 6.8% vairāk nekā 2021. gada rādītājs. Jo īpaši siltumnīcas gurķu kolekcija pieauga par 7.7% līdz 725.4 tūkst. t, tomāti — par 7.4% līdz 502.9 tūkst.t.
Slēgtās zemes dārzeņu bruto ražas pieaugums pēdējos gados samazinās. Tas, pēc Agroinvestor sarunbiedra domām, ir saistīts ar to, ka palielinās pati bāze, no kuras tiek aprēķināta izaugsme. “Pieaugums turpināsies arī 2022.–2024. Tas ir saistīts ar to, ka siltumnīcu bizness ir diezgan inerts: pirmkārt, siltumnīcas tiek būvētas ilgu laiku, pēc tam aptuveni gadu sasniedz savu projektēto jaudu,” viņš stāsta, piebilstot, ka, piemēram, iekārtas, kas tika piegādātas un pagājušajā gadā uzstādītā projektētā jauda sasniegs tikai pēc gada vai diviem.
Tāpēc tuvāko pāris gadu laikā būs vērojams bruto savākšanas pieaugums, un tad viss būs atkarīgs no valstīm, kuras piegādās iekārtas. “Bet, ja nav attiecību ar Eiropu un šobrīd galvenokārt tiek izmantota Nīderlandes tehnika, tad ir iespējams veidot attiecības ar austrumu valstīm, ja tirgum ir tāda nepieciešamība. Un tā ir, īpaši tomātiem,” stāsta Agroinvestor avots tirgū.
Interagro Stādu un sēņu audzēšanas nodaļas vadītāja Natālija Davidenko foruma laikā sacīja, ka 70% no krievu patērētajiem saldajiem pipariem ir importēti. Galvenie piegādātāji ir Izraēla, Turcija un Ķīna. Viņasprāt, ir reāli šos apjomus aizstāt, taču pašu produkcijas pieaugumu ierobežo agrotehniskie (augstas darbaspēka izmaksas, nosacīti zemas ražas, intensīvas lauksaimniecības tehnikas trūkums u.c.) un sociāli ekonomiskie faktori (kultūras trūkums). pastāvīgs patēriņš un augsta cena).
Pozitīvi faktori attīstībai ir gastronomisko preferenču maiņa, investoru intereses nobīde tirgus piesātinājuma ar gurķiem un tomātiem dēļ uz nišas kultūrām, kā arī starpreģionu eksporta paplašināšanās no lieliem siltumnīcu kompleksiem uz tālākajiem valsts nostūriem. , uzskata Davidenko. Viņasprāt, investīcijas gan tradicionālo, gan nišas dārzeņu ražošanā ir aptuveni vienādas, taču ar tomātu ražu 50 kg/m2 vidējai cenai par to jābūt vismaz 60 rubļiem/kg, piparu gadījumā — vismaz 125 rubļi / kg, un, lai saglabātu šādas izmaksas pavasarī -vasaras sezona ir gandrīz neiespējama, jo lēti sezonas dārzeņi.
Pēc Davidenko teiktā, ņemot vērā tirgus piesātinājumu ar tomātiem un gurķiem, ir ieteicams ieguldīt naudu un esošajā ražošanā atvēlēt nozari nišas kultūru audzēšanai. Taču, kā atzīmē Agroinvestor sarunbiedre, gurķi un tomātu ir izdevīgi ražot, pateicoties to ražībai attiecīgi 120 kg/m2 un 60 kg/m2 gadā, savukārt baklažānu raža ir 25 kg/m2. “Tas ir, lai to ražotu izdevīgi, baklažānu cenai vairumtirdzniecībā jābūt divreiz augstākai par tomātiem un četras reizes augstākai par gurķiem,” aprēķina Agroinvestor sarunbiedre. — Tikai tad, kad ir sasniegtas šādas cenas, siltumnīcas var sākt pāriet uz baklažānu audzēšanu. Tas ir tīrs bizness un vienkārša matemātika.
Siltumnīcas produktu vairumtirdzniecības cenas šobrīd ir diezgan zemas. Tātad pagājušajā nedēļā gurķi maksāja 1.5-2 reizes zemāk nekā gadu iepriekš, turpina Agroinvestor sarunbiedrs. Pēc viņa teiktā, 2022.gada astoņos mēnešos gurķu cenas salīdzinājumā ar 14.gadu pieauga par 2019%, kas ir zem inflācijas līmeņa. Uzņēmuma Growth Technologies izpilddirektore Tamāra Rešetņikova iepriekš sacīja, ka šā gada pirmajos septiņos mēnešos gurķu pārdošanas cenas pieauga par 7%, tomātiem — par 15%. Pēc Rosstat datiem, uz 26.oktobri cenas gurķiem un tomātiem kopš gada sākuma ir samazinājušās attiecīgi par 39.97% un 28.16%, lai gan salīdzinājumā ar septembri pieauga par 10.84% un 21.62%.
Avots: https://www.agroinvestor.ru/