Neskatoties uz to, ka pagājušajā gadā Burjatijā spēcīgo jūnija-jūlija lietavu dēļ meža ugunsgrēku skaits sarucis līdz rekordlielam līmenim, mežu atjaunošanas tempi reģionā uzņem apgriezienus.
Pēc Burjatijas Republikas Republikāniskās mežsaimniecības aģentūras datiem, ja 2021.gadā reģionā tika reģistrēti tikai 137 ugunsgrēki, tad 2020.gadā ugunsgrēku skaits bija trīs reizes lielāks. Kopumā 905.gadā nocirsti 2021 hektāri, un tuvākajā laikā mežsaimnieki plāno atjaunot vairāk nekā 4.5 tūkstošus hektāru, kas ir piecas reizes lielāka par cirsmu platību.
Galvenokārt tiek izmantota stādu audzēšanas metode siltumnīcās. Patiešām, dabiskos apstākļos dīgst tikai retas konusu vienības. Turklāt Burjatijā kopumā sausā, aukstā un vējainā klimata dēļ visi koki, izņemot papeles un gobu, aug ārkārtīgi slikti un ilgstoši. Talkā nāca modernās paātrinātas augšanas tehnoloģijas, un stādīšanai piemērotos priedes, ciedra un lapegles stādus siltumnīcās izaudzē divu vai trīs mēnešu laikā. Dīgtspējas procents, stādot ugunsgrēka skartajās platībās, ir līdz 90%.
"2021. gadā mūsu siltumnīcās tika izaudzēti 104.9 tūkstoši parasto priežu stādu," sacīja Burjatijas Republikas Meža resursu administrācijas meža atjaunošanas nodaļas galvenā speciāliste Anna Denisenko. – Šogad iestādīti jau 184.6 tūkstoši stādu.
Pēc tam, kad priede būs iesakņojusies un iesakņojusies jaunajā zemē, tā tiks uzskatīta par pusaudzi līdz 20 gadu vecumam. No 2021. gada, kad stāds izaugs līdz cilvēka augumam, tas jau tiek uzskatīts par pieaugušo. Viss, kā cilvēks. Uzdevums atjaunot meža apjomu līdz 100% no izcirstiem un ugunsgrēkā iznīcinātajiem mežiem ir noteikts federālajā projektā “Mežu saglabāšana”. Papildinām, ka AU RB “Lesresurs” divās lielākajās siltumnīcās Ulan-Udē no visiem skujkoku stādiem (priede, lapegle un Sibīrijas ciedrs) pērn tika izaudzēti un iestādīti ap 400 tūkst. Ar šo daudzumu pietika, lai atbilstoši standartiem iesētu aptuveni 1,400 futbola laukumus ar skuju kokiem. Šodien novadu mežu izdegušajās platībās jau zaļo pērnā gada stādi.