Krievu polārie pētnieki Antarktīdā audzē arbūzus, gaidot Mēnesi
Krievijas polārpētnieki iecerējuši arbūzus un gurķus audzēt planētas aukstākajā vietā — Arctic Vostok stacijā, kur jau izdevies novākt labu tomātu ražu. Eksperiments tiek veikts, gatavojoties bāzes izveidei uz Mēness, taču tam ir arī ikdienišķāka nozīme.
Sakarā ar lauksaimniecībai nepiemērotajiem dabas apstākļiem dārzeņus stacijā audzē, izmantojot panoponiku: agrofiziķi ir izveidojuši tā sauktos fitotehnoloģiskos kompleksus, kuros tiek panākta optimāla cieto, šķidro un gaisa barotņu attiecība. Augsnes vietā tiek izmantots tās plānslāņa analogs, kas atgādina audumu, un barības vielu šķīdums caur spraugām kapilāriem nonāk sēklā. Kā stāsta polārpētnieks, magnetologs savā pamatspecialitātē Andrejs Tepļakovs, kurš nodarbojas ar siltumnīcu izpēti “austrumos”, Antarktīdā dārzeņu raža parasti ir pusotru līdz divas reizes lielāka nekā mūsdienu siltumnīcu augos. Krievijā un ārzemēs.
“Es nevaru pateikt, kā augļi pēc garšas atšķiras no siltumnīcas augļiem: šim nolūkam ir jāizmēģina viena un tā pati šķirne no “Austrumu” siltumnīcas un siltumnīcas,” viņu citē RIA Novosti.
Tepļakovs sacīja, ka agrofiziķiem izdevās izaudzēt arbūzus simulētajos Antarktīdas apstākļos, un viņi ar tiem sāks nodarboties tieši “austrumos” februārī, pirmos augļus varēs iegūt 68 dienas pēc “palaišanas”. Eksperts atzīmēja, ka ogas būs daudz mazākas nekā parasti — tikai aptuveni 20 centimetru diametrā, un garšai jābūt tādai pašai kā Astrahaņai. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Antarktikas arbūzi ir sava veida mārketinga triks, kas palīdzēs veicināt panoponiku.
"Ja mums izdosies audzēt arbūzus Antarktīdā, tad to var darīt visur," skaidroja Tepļakovs.
Viņš norādīja, ka šādi centieni ir vērsti uz tādu tehnoloģiju izstrādi, kas palīdzēs izbarot augu valsts produktus grūti sasniedzamo valsts reģionu iedzīvotājiem. Piemēram, Sibīrijā dārzeņi un augļi ir ārkārtīgi dārgi, un siltumnīcu ierīkošana šo problēmu neatrisinās. Tajā pašā laikā panoponika ļauj saņemt produktus slēgtās telpās, kur apkures izmaksas ir ievērojami zemākas un produktivitāte ir augstāka. Lielākais izdevumu postenis šajā gadījumā ir elektrība, jo augi uzņem gaismu 12-16 stundas dienā.
Kā skaidroja Tepļakovs, siltumnīcas “Austrumos” naktīs ir izgaismotas – kamēr polārpētnieki guļ, aug augi. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka svarīgākā darba daļa ir apputeksnēšana, kas jāveic manuāli. Eksperte atzīmēja, ka to var izdarīt ar otu vai vienkārši savienojot vīrišķos un sievišķos ziedus. Tajā pašā laikā ir svarīgi nepalaist garām laiku, jo apputeksnēšanas “logs” ilgst tikai vienu vai divas dienas.
Avots: https://life.ru