Kazahstāna ir valsts ar plašām zemēm, taču siltumnīcu rūpniecība joprojām ir sākuma stadijā. Kamēr Nīderlande ar savu nelielo izmēru spēj pabarot pusi pasaules iedzīvotāju, izmantojot augsto tehnoloģiju siltumnīcas, Kazahstānai ir grūti tikt līdzi. 13. starptautiskā izstāde “Siltumnīcas. Dārzkopība. Apūdeņošana. Mēslošanas līdzekļi. Ziedi” Almati pulcēja ekspertus, lai apspriestu siltumnīcu nozares pašreizējo un turpmāko stāvokli Kazahstānā.
Saskaņā ar jaunākajiem Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem, Kazahstānas dārzeņu produkcija uz vienu iedzīvotāju joprojām ir salīdzinoši zema – tikai 147.9 kg uz cilvēku gadā, salīdzinot ar vidējo rādītāju pasaulē, kas ir 198.6 kg uz cilvēku gadā. Daļēji tas ir saistīts ar progresīvo tehnoloģiju ierobežoto izmantošanu, tostarp augsto tehnoloģiju siltumnīcām, kas var palielināt ražu un uzlabot ražas kvalitāti.
Turklāt siltumnīcu projektu finansējuma trūkums bijis būtisks šķērslis nozares attīstībai. Tomēr valdība nesen paziņoja par plāniem piešķirt līdzekļus siltumnīcu uzņēmumu atbalstam valstī. Zemkopības ministrija solījusi piešķirt subsīdijas jaunu siltumnīcu celtniecībai, kā arī samazināt nodokļus siltumnīcu audzētājiem.
Augsto tehnoloģiju siltumnīcu potenciāls Kazahstānā ir milzīgs. Izmantojot progresīvas tehnoloģijas, piemēram, hidroponiku un aeroponiku, audzētāji var ievērojami palielināt savu ražu, vienlaikus samazinot ūdens patēriņu un līdz minimumam samazinot ietekmi uz vidi. Turklāt augsto tehnoloģiju siltumnīcas var pagarināt augšanas sezonu, ļaujot lauksaimniekiem ražot svaigus dārzeņus visu gadu, pat skarbos klimatiskajos apstākļos.
Kamēr siltumnīcu nozare Kazahstānā joprojām ir sākuma stadijā, tai ir liels izaugsmes un attīstības potenciāls. Valdības nesenie plāni atbalstīt siltumnīcu uzņēmumus apvienojumā ar progresīvu tehnoloģiju izmantošanu var būtiski palielināt dārzeņu ražošanu valstī, uzlabojot nodrošinātību ar pārtiku un sniedzot ieguldījumu valsts ekonomikā.
Pēc Kazahstānas Republikas Zemkopības ministrijas datiem, siltumnīcu kopējā platība valstī ir 2,356 hektāri, kuru ražošanas apjoms ir 84,000 XNUMX tonnu dārzeņu. Lielākā daļa siltumnīcu atrodas valsts dienvidu reģionos, piemēram, Almati, Žambilā un Dienvidkazahstānā. Tomēr lielākā daļa šo siltumnīcu ir būvētas, izmantojot zemas kvalitātes materiālus, piemēram, plastmasas plēvi, kas padara tās neaizsargātas pret skarbajiem laikapstākļiem.
Viens no galvenajiem izaicinājumiem, ar ko saskaras siltumnīcu nozare Kazahstānā, ir augstās būvniecības izmaksas. Lielākā daļa siltumnīcu būvniecībā izmantoto materiālu ir importēti, kas tos sadārdzina transportēšanas izmaksu un valūtas svārstību dēļ. Turklāt daudziem lauksaimniekiem valstī trūkst nepieciešamo zināšanu un resursu, lai uzbūvētu un uzturētu modernas, augsto tehnoloģiju siltumnīcas, kas spēj izturēt ekstremālos laikapstākļus.
Vēl viens izaicinājums ir kvalificēta darbaspēka trūkums nozarē. Daudzi Kazahstānas jaunieši nav ieinteresēti strādāt lauksaimniecībā, kā rezultātā siltumnīcu saimniecībās trūkst darbinieku. Turklāt valdības centieni piesaistīt ārvalstu darbaspēku nav bijuši īpaši veiksmīgi birokrātisko šķēršļu un valodas barjeru dēļ.
Neskatoties uz šiem izaicinājumiem, Kazahstānai ir milzīgs potenciāls siltumnīcu sektora attīstībai. Valstī ir plaša zemes platība, ko var izmantot modernu siltumnīcu celtniecībai. Turklāt labvēlīgie klimatiskie apstākļi valsts dienvidu reģionos ļauj visu gadu audzēt dažādas kultūras.
Kazahstānas valdība ir atzinusi siltumnīcu nozares nozīmi un ir veikusi pasākumus, lai atbalstītu tās attīstību. 2021.gadā Zemkopības ministrija paziņoja par plānu līdz 5,000.gadam siltumnīcu platību valstī palielināt līdz 2025 hektāriem. Papildus valdība ir piešķīrusi līdzekļus modernu siltumnīcu saimniecību celtniecībai un lauksaimnieku apmācībai modernās siltumnīcu tehnoloģijās.
Siltumnīcu lauksaimniecība Kazahstānā saskaras ar dažādiem izaicinājumiem, no kuriem viens ir finansējums. Kamēr valdībai ir programmas apgrozības līdzekļu nodrošināšanai pavasara lauku darbiem, atvēlētais budžets var nesegt siltumnīcas audzēšanas izdevumus. Turklāt lauksaimniekiem jārēķinās ar augstām elektrības, gāzes un ogļu izmaksām. Lai risinātu šos jautājumus, valdība apstiprinājusi plānus subsidēt līdz 50% no izmaksām par elektroenerģiju un gāzi. Subsīdiju mehānismi joprojām tiek apspriesti, taču iespējas ietver skaitītāju izmantošanu vai subsidēšanu par siltumnīcas hektāru. Subsīdiju apmērs būs atkarīgs no izmantotās tehnoloģijas veida, vislielākās subsīdijas saņems industriālie siltumnīcu kompleksi.
Kā liecina nesen notikušās diskusijas Zemkopības ministrijā un darba grupā, esošais finansējuma līmenis siltumnīcu investīciju projektiem ir nepietiekams, un tiek plānots palielināt subsīdiju likmes no 25% uz 30%. Kamēr valdība veic pasākumus, lai atbalstītu siltumnīcu lauksaimniecību, joprojām ir problēmas, kas jārisina, lai Kazahstānā uzlabotu šīs nozares efektivitāti un rentabilitāti.