2016. gada janvārī, kad sāku šo lomu, es izvirzīju sev vairākus mērķus, kas jāsasniedz. Viens no tiem bija ar sociālo mediju starpniecību uzrunāt cilvēkus, kas nav saistīti ar augļu, ogu un dārzeņu audzēšanu, lai sniegtu komentāru par dārzkopībai svarīgiem jautājumiem. Jūs nevarat pārspēt veselīgu vietēji audzētu pārtiku, kas ir tik kvalitatīva, ka mūsu eksporta tirgos nopelna prēmiju!
Ēdienu audzēšana, kas mums ir vajadzīga, lai saglabātu savu veselību, šodien tikai sāk darboties. Covid ir atkārtoti pievērsis pasaules iedzīvotāju uzmanību veselīgas pārtikas ēšanas nozīmei. Šeit, Jaunzēlandē, situācija nav atšķirīga. Mūsu augļu, ogu un dārzeņu ražošanas eksponenciālās izaugsmes potenciāls ir pārāk reāls. Šī potenciāla sasniegšanu kavē vairāki politikas iestatījumi. Jaunzēlandieši un pasaule pieprasa mūsu produkciju.
Zemes, ūdens, darbaspēka un bioloģiskās drošības aizsardzība ir būtiski pārtikas audzēšanas elementi. Tālāk ir jāievieš jauninājumi, izmantojot jaunas šķirnes un jaunas audzēšanas metodes, kas veicina saldūdens un klimata pielāgošanos. Ikdienā mēs saskaramies ar cīņu par augsti produktīvas zemes saglabāšanu audzēšanai, un mājas tiek stādītas ātrāk nekā dārzeņi.
Ūdens kļūst par biedējošu preci Jaunzēlandē, valstī, kur 80% ūdens, kas nokrīt no debesīm, izplūst jūrā. Kāpēc padomes un valdība nevada tik ļoti nepieciešamās uzglabāšanas un uztveršanas iniciatīvas? Varbūt tagad, kad pilsētas Jaunzēlande saskaras ar ūdens krīzi, tiks veiktas kādas darbības?
Valdība ierobežo pagaidu migrantu darbaspēku un saglabā Klusā okeāna reģiona atzītā sezonas darba devēja (RSE) darba shēmas ierobežojumus tieši kavē izaugsmi un dārzkopības spēju strādāt un pabarot cilvēkus. Covid mums ir iemācījis, ka ir ļoti svarīgi aizsargāt Jaunzēlandi no slimībām un patogēniem uz robežas. Bet pat tad, ja robežas ir bloķētas, Jaunzēlandē iekļūst jauni augu kaitēkļi.
Tad mēs nonākam pie pētniecības un izstrādes, kam seko tehnoloģiju nodošana audzētājiem. Mums ir vajadzīgi šie pētījumi, lai saglabātu konkurētspēju pasaules tirgos un sniegtu savu ieguldījumu saldūdens un klimata pielāgošanā. Ir steidzami jāpārskata prioritātes, kas tiek pētītas, un šī pētījuma finansējumam. Papildus šīm problēmām ir ievērojamā atbilstības palielināšanās, kas tiek uzspiesta audzētājiem un lauksaimniekiem.
Kopā ar kompetento un ekspertu HortNZ komandu esmu pavadījis pēdējos piecus un vairāk gadus, strādājot pie katra no šiem jautājumiem, lai uzlabotu situāciju audzētājiem un līdz ar to arī visā lauku nozarē. Mūsu neapmierinātība ir tāda, ka bieži vien progress ir lēns, daudz lēnāks, nekā vajadzētu.
Vēl viena neapmierinātība ir dārzkopības atzinība un tās ieguldījums ne tikai ekonomikā – mēs esam 7 miljardu NZ dolāru nozare, bet arī mūsu atbalsts lauku kopienām un valsts veselībai. Viena no HortNZ kampaņām, ko pārņēmu, bija izcelsmes valsts marķēšanas noteikšana par juridisku prasību Jaunzēlandē. Tā ir juridiska prasība visos mūsu galvenajos eksporta tirgos, un tā ir noteikta jau daudzus gadus. Šī kampaņa sākās 2000. gadu sākumā, un nedaudz vēlāk par 20 gadiem Jaunzēlandē būs likumīgi pieprasīts izcelsmes valsts marķējums.
Iepriekš minēto iemeslu dēļ mūsu dārzkopības saime ar Primāro nozaru ministriju strādā, lai izveidotu vienotu pieeju politikas attīstībai gan valdībā, gan nozarē. Mums ir jāiekļaujas vienā komandā, lai pēc iespējas ātrāk varētu kaut ko mainīt. Politikas izmaiņu uzlabošana divdesmit gadu laikā būtu reāls uzlabojums! Šobrīd notiek šīs vienotās pieejas izstrāde. Mums tas ir jāstrādā, jo mēs saskaramies ar mūsdienu izaicinājumiem, nākamie izaicinājumi jau mūs gaida.
Lielas investīcijas no pasaules īpaši bagātajām valstīm tiek ieguldītas pārtikas ražošanā un pārtikas sistēmā. Pirms gadiem investīcijas pārtikas sistēmā bija aptuveni 0.5 miljardi ASV dolāru. Šogad investīcijas tiek lēstas no 20 līdz 25 miljardiem ASV dolāru. Galvenā uzmanība tiek pievērsta visas cilvēkiem nepieciešamās pārtikas audzēšanai pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, paplašinot vertikālās lauksaimniecības jēdzienu, iekļaujot tajā koku un sakņu kultūras.
Tas ir tiešs izaicinājums mūsu ļoti veiksmīgajām un vērtīgajām eksporta programmām. Es uzskatu, ka Jaunzēlandes pārtikas audzēšanai vienmēr būs izcila vieta, taču, lai saglabātu šo vietu, valdībai un nozarei būs jāsadarbojas, lai risinātu izaicinājumus. Šeit tiek ieviesta vienota pieeja stratēģijas izstrādei. Tai ir ārkārtīgi svarīga loma, lai nodrošinātu Jaunzēlandes dārzkopības veiksmīgu nākotni.
Nobeigumā es pateicos visiem dārzkopībā iesaistītajiem par atbalstu, HortNZ valdei un darbiniekiem par iespēju sniegt man ieguldījumu, un jums, lasītāj, ka izlasījāt manis rakstīto.
Šis nebūs mans pēdējais emuārs, taču tas ir mans pēdējais emuārs kā HortNZ izpilddirektoram. Mana pēctece Nadīna Tunlija pārņem amatu 14. jūnijā. Esmu pārliecināts, ka jūs sniegsiet Nadīnai tādu pašu atbalstu un iedrošinājumu, kādu sniedzāt man. Tomēr es nepazudīšu šajā nozarē, jo mani uz kādu laiku patur, lai atbalstītu nozari sezonas darbaspēka jomā un RFB shēmas nākotni. Tāpēc es jūs satikšu, kaut arī citā statusā.