Ja jums šķita, ka pēdējās dienās gurķu cenas Sanktpēterburgā ir pacēlušās līdz astronomiskiem augstumiem, tad jums tā nešķita: vidējā dārzeņu ražas cena Haymarket svārstās no 400 līdz 500 rubļiem kilogramā. Veikalos, lai klienti nenoģībtu no šoka, tos pārdod pa gabalu. “Fontanka” skrēja pa veikaliem un uzzināja, kas notiek.
"Tautai nav naudas"
Haymarket no gurķu pārbagātības nav ne smakas — pārdevējus, kas piedāvā siltumnīcas dārzeņus, var uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt no pircēju pārpilnības. Bet pat tiem, kas ir uzdrošinājušies pārdot gurķus, ir pieejamas tikai divas šķirnes: vai nu gludi gari, vai īsi pūtīte. Abiem ir vienāda cena - murgs.
Pārdevējs aicinoši paceļ uzaci, pamāj ar galvu uz savu preci — īsiem gurķiem ar pūtītēm par 450 rubļiem, pat ziedkopas vēl nav paspējušas sabirt.
“Gurķi ir tieši tādi. Tagad tādu ir maz, tāpēc dārgi, tas ir tirgus. Kad būs daudz piegāžu, būs lētāk. Pēc divām nedēļām, iespējams, parādīsies,” skaidro pārdevēja sarkanā džemperī.
Pretī veikalā ir patērējoša paskata badavīri, mīksti, ar slimīgi bālu ādu. Tirgus dienā tādus bez vilcināšanās iemetu peļķē ar nogāzēm, bet šodien dod par 500 rubļiem. “Azerbaidžānis,” cenu pamato pārdevējs.
Lielākajai daļai paplātes principā nav cenu zīmju - uz vispārējā fona, kad tomāti ir 80 un baklažāni 100 rubļi kilogramā, “zelta” gurķi izskatītos kā tieša ņirgāšanās. “Klienti nobīstas un dodas prom,” negribīgi skaidro pārdevēja taukainā priekšautiņā.
“Viņu iegādes cena uz bāzes ir 420 rubļi. Es tos paņēmu vakar — neviens no manis tos nepirka. Tautai nav naudas. Šodien nolēmu neiesaistīties,” atzīst ūsas adītā cepurē, viņš derējis uz mandarīniem un tomātiem.
Hawkers negrasās samazināt gurķu cenas pat nakts skatienā. Noteikums “lai tikai tiktu vaļā un vismaz kaut ko atgūtu” mūsdienās nedarbojas. “Man tas nav izdevīgi. Jā, es labāk tos aizvedīšu uz mājām,” saka melnādainais pārdevējs Apraksina pagalmā.
Tāda bilde tirgū, saka vanagi, saglabājas jau piekto dienu. Parasti gurķi Krievijas letē nonāca no Baltkrievijas, Azerbaidžānas, Krasnodaras apgabala, bet tagad vairs nav importa.
Tirdzniecības tīklos klāsts ir plašāks, bet cenas cenšas sasniegt tirgus latiņu. “Šķērsielās” gludi mizotus gurķus pārdod par 190 rubļiem par 600 gramiem, vidēji auglīgus gurķus ar pūtītēm – par 300. “Lentē” pūtīteinie gurķi, fasēti pa 300 gramiem, dod 249 rubļus, liesi garaugļi. tie iet par 84 rubļiem gabalā. “Magnētā” īsaugļu siltumnīcu iekarināšana tiek dota par 210 rubļiem par 450 gramiem, kornišonus – par 230 rubļiem par 300 gramiem.
No kurienes tas nāk
Kad Krievijas amatpersonas sāka locīt pirkstus, uzskaitot importa aizstāšanas panākumus, gurķi bija vieni no pirmajiem. Ar kopējo patēriņu gandrīz miljons tonnu gadā, 94% no sava, lēš Lauksaimniecības tirgus konjunktūras institūts (ICAR). Turklāt gurķu ražošana 2022. gadā pārspēja visus līdzšinējos rekordus — 885.7 tūkstošus tonnu (+5.3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu).
Šādi augsti sasniegumi neizbēgami noveda pie nepieredzēti zemām mazumtirdzniecības cenām. Rosstat septembra sākumā Sanktpēterburgā reģistrēja vidējo cenu 66 rubļi par kilogramu. Mūsu pilsētā tas nav noticis kopš 2017. gada, kad par kilogramu gurķu prasīja vidēji 62 rubļus. Kopš tā laika tas ir bijis dārgāks. Salīdzinājumam: 2021. gadā tas nenoslīdēja zem 86. Turklāt pērn Krievija bija ievērojama gurķu eksportētāja. Piemēram, uz Poliju (līdz oktobrim) tika nosūtītas vismaz 3,500 tonnas gurķu.
Jo rūgtāk tagad ir vērot situāciju gurķu fermā, kas, pēc pašreizējiem labiekārtotajiem laikiem, kādam varētu šķist postoša: lielākajos mazumtirdzniecības tīklos lielākoties tos pārstāja tirgot. kilogramā — vai nu atsevišķi, vai iepakojumos pa 350-600 gramiem.
Ilgtermiņa gurķu cenu novērojumi liecina, ka ziemā tie noteikti kļūst dārgāki un divas vai trīs reizes - tā ir norma. Šīs parādības ekonomiskais izskaidrojums ir acīmredzams — deficīts. Tirgotāji tirgū, mazumtirdzniecības ķēžu vadītāji, vadītāji un federālie izplatītāji par to runā dažādos vārdos.
Nav īsti skaidrs, kāpēc siltumnīcu ekonomika uzrāda tik lielu sezonalitāti, taču fakts paliek fakts. Kaut kur oktobrī katru gadu pie mums beidzas gurķi – lai cik daudz no tiem vasarā izaudzētu. Nevienam siltumnīcu ražošanas ierakstam, kā mēs skaidri redzam tajā gadā, šeit nav nozīmes. Viņiem vienkārši pienāk beigas, un tās visas — un gludas, un ar pūtītēm, kornišoņiem un visu kopumā. Neizbēgamā izaugsme vienmēr palēninās janvāra pirmajā vai divās nedēļās un tad atkal vienmēr un obligāti turpinās tālāk, un tā līdz februāra beigām – marta sākumam. Šķiet, ka cīnīties ar šo fenomenu ir kā cīnīties ar pašu gadalaiku maiņu.
Kopš seniem laikiem deficītu vietējā tirgū ir uzveicis imports. Dabiski un šeit. Kopš oktobra glīti sākās salīdzinoši jūtama gurķu ievešana no ārvalstīm. Lielākie piegādātāji ir Baltkrievija, Azerbaidžāna, Ķīna, Turcija. Baltkrievija neskaitās, tur ar gurķiem viss ir tieši tāpat kā pie mums. Bet piegādes no siltajām zemēm gandrīz burtiski atkārto cenu līknes līkumus mūsu veikalos.
Taču, kā atceramies, Krievija ir gandrīz nomainījusi gurķu nozari ar nulles importu. Un mūsu imports knapi sasniedz 5% no pieprasījuma, kas nozīmē, ka tas diez vai tiek galā ar savu cenu regulētāja funkciju. Ķīniešu, azerbaidžāņu un turku gurķu vienkārši ir par maz, un tie nespēj ietekmēt pašmāju ražotāja apetīti, kas ziemā atkārtoti uzpūš cenas. Tam, protams, ir izskaidrojums: siltumnīcas sildīt un apgaismot ziemā ir daudz dārgāk nekā vasarā. Nemaz nerunājot par to, cik tas maksā dienvidos. Galu galā vidējās izmaksas par kilogramu gurķu no Ķīnas ir USD 1.64, no Azerbaidžānas — 1.5 un no Turcijas — 0.84. Nav jēgas to salīdzināt ar cenām veikalos. Tos veido pavisam citi cilvēki un pavisam citu iemeslu dēļ.
No dārza līdz letei
Gurķus Sanktpēterburgas mazumtirdzniecības tīkliem un dārzeņu bāzēm piegādā zemnieku saimniecība “Vyborzhets” — “līderis svaigo dārzeņu un garšaugu ražošanā Ziemeļrietumu reģionā”, teikts uzņēmuma oficiālajā mājaslapā.
— Mūsu gurķi regulāri nokļūst tirdzniecības tīklos, problēmu nav, mums viss ir lieliski. Apskatiet piemērus “Magnēts”, “Pjateročka”, “Dixie”, “OK”, “Tape”. Viņiem visiem ir savs zīmols, ir mūsu produkcijas un citu siltumnīcu produkcija. Kādu ražu mēs šaujam katru dienu? Dažādas šķirnes dažādos veidos, es nevaru uzreiz pateikt,” Fontanka stāstīja Viborgas tirdzniecības dienests.
Un, lai cik lielas lietas iet Viborgas siltumnīcā, viņi nevar piesātināt Sanktpēterburgas tirgu ar gurķiem vien: tirgū nepārprotami ir maz piedāvājumu, gurķu nav.
Vienu no iespējamiem sabrukuma iemesliem, kas piemeklēja gurķu tirgu Krievijā, aprakstīja nozares žurnāli: saka, ka saspringtā globālā ģeopolitiskā situācija Krievijas Federācijas siltumnīcu saimniecības atstājusi bez sēklas fonda. Sākumā ar Fontanku par to Lauksaimniecības tirgus konjunktūras institūtā runāt negribējās, atsaucoties uz “daudzām lietām”. Taču galu galā viņi piekāpās un nosauca pat trīs iespējamos sabrukuma cēloņus.
— Varbūt ir problēmas ar sēklu materiālu, varbūt nepareizs paralēlais imports, varbūt pārstāja pirkt no Eiropas, paņem kādu ķīniešu, grūti pateikt, — sacīja ģenerāldirektora palīdze Varvara Serdjukova.
Gurķu ražotāji paklupa ne tikai par sēklu trūkumu — daudziem no viņiem ziemā bija tā sauktā pārķīlāšana. Par to pastāstīja Ivanisovas agrokompleksā Maskavas apgabalā Electrostal, kas citu ražotāju starpā piegādā gurķus Sanktpēterburgas veikaliem un tirgiem.
— Cenas tādas ir ne tikai Sanktpēterburgā, tā ir visur — ražotājam nav preces, tāpēc gurķis ir dārgāks par ikriem. Tagad ne visi ir iznākuši ar šo produktu. Par pārējiem nezinu, mums bija atkārtots pasūtījums: gurķis aug vairākus mēnešus, tad augi apnīk, jāmaina krūms. Tas ir viss. Krūms mainās divas vai trīs nedēļas, un raža sākas no jauna, mēs sasniegsim pilnu jaudu,” stāstīja Ivanisovo.
Un, protams, neviens neatcēla izmaksas par siltumu un sauli, ko zemnieki iestudē siltumnīcās gurķus. Nu kaprīzs dārzenis negrib bez tiem iztikt ziemā. Un ražotājam vienkārši nav iespēju atgūt šīs palielinātās izmaksas.
— Jāsilda, vajag spīdēt. Ir neplānotas izmaksas, jo vēsāks ārā, jo augstāks. Tāpēc gurķi ir tik dārgi. Un ražotāja apetīte, noteikti. Mums šobrīd gurķu cena ir 5 rubļi, kas ir nedaudz mazāk par 2 USD par iespēju. Un jūsu krievu valodā ir 7.5 rubļi, tas ir, trīs dolāri par opciju. Bet mūsu valdība notur cenas, neļauj celt vairāk. Un krieviem ir tiesības nākt par cenu un tādā daudzumā, kāds viņiem ir,” Fontanka sacīja Baltkrievijas siltumnīcu rūpnīcas Berestje direktors Aleksandrs Radkovecs.
Ir vērts atzīmēt, ka Baltkrievija ir lielākais gurķu piegādātājs Krievijai: 2021. gadā piegāžu apjoms uz Krievijas Federāciju sasniedza 14.5 tūkstošus tonnu, vidēji USD 0.88 par kilogramu. Un diemžēl Baltkrievijas ražotājs šobrīd nevarēs glābt Krievijas patērētāju. Ar visu savu lielo vēlmi saka Aleksandrs Radkovecs:
— Gurķu piegādi uz Krieviju sāksim no februāra beigām — martā. Vienkārši tagad man fonā aug neliels daudzums šī gurķa, dienā tiek savāktas tikai 2.5 tonnas, un viss tiek novirzīts caur vietējo mazumtirdzniecības tīklu. Nav iespēju piegādāt kravas automašīnas, jo nav apjoma. Mēs arī nošāvām 80-100 tonnas gurķu dienā, kad dosies masu kolekcijas.
Pievienojiet karoti medus. Paņemiet kaimiņu Somiju. Tajā gandrīz pilnībā trūkst gurķu šķirnes, pie kurām mēs esam pieraduši. Lielākajā daļā veikalu ķēdes (un citu tur praktiski nav) ir tikai divu veidu gurķi: “vietējie” un “ārzemju” (parasti spāņu). Abi ir gari un gludi. Šonedēļ, piemēram, Prisma hipermārketā pirmais veids maksā 4.99 eiro kg, otrais — 3.69. Un vasarā pirmais maksā 1.9—2.3 eiro, otrais vai nu pazūd, vai maksā par 10-20 centiem lētāk nekā vietējie. Dažkārt čaklai saimniecei (diez vai somu valodai) nākas saskarties ar “nekondicionēšanu” — tā sauc vietējās produkcijas līkos (Käyrä) gurķus. Tie ir tie, kas pēc sava izskata neietilpst slaidajos somu priekšstatos par gurķiem. Tad pavisam parastas garšas gurķus par 1.8 eiro var izgrābt arī sīvajā ziemā. Nu, dažreiz jūs saskaraties ar kaut ko ar priedēkli “eko”. Tas maksās 13-15 eiro kilogramā jebkurā gadalaikā. Tā patiesībā ir visa dažādība. Visi, kas ēduši somu gurķus, neļaus melot — tie ir bezgaršīgi vai nu vietējie, vai spāņi. Un tās iekārojamākās — mazas, kraukšķīgas, ar dzeltenu dupsi un pūtītēm — tur par naudu tikpat kā nekur nav.
Avots: https://www.fontanka.ru