Krievijā siltumnīcas dārzeņu ražošana deviņos mēnešos pieauga par 6.8%
Siltumnīcu nozare Krievijā aktīvi aug kopš 2014. gada, kad kļuva skaidrs, ka valstij būs jādzīvo sankciju spiediena ietekmē. Sākumpunkts bija pieņemtā vairāku preču importa aizstāšanas stratēģija, kas izstrādāta lauksaimniecības nozares attīstības piecu gadu plānam. Slēgtās zemes dārzeņkopība nebija izņēmums. Pēdējo astoņu gadu laikā valstī ir parādījušās modernas siltumnīcas, un letes ir piepildītas ar kvalitatīviem un videi draudzīgiem vietējās ražošanas gurķiem un tomātiem.
Sākuma stimuls ļoti straujai siltumnīcu nozares attīstībai bija Krievijas iekštelpu dārzeņu ražotāju liela mēroga valsts atbalsts. Siltumnīcu kompleksi ir parādījušies gandrīz visos valsts reģionos. Lielākie ir koncentrēti centrālajos reģionos, Sibīrijā un valsts dienvidos. Lielākā iekštelpu dārzeņu produkcija pēc platības pieder Sanktpēterburgas uzņēmumam “Rost”, kura siltumnīcu kompleksu kopējā platība ir 445 hektāri. Kapitāla siltumnīcu uzņēmums “ECO-Culture” aizņem gandrīz 305 hektārus, noslēdz AS “Agrokombinat “Južnij” labāko trijnieku ar siltumnīcu kompleksiem gandrīz 145 hektāru platībā. Mūsdienās slēgtās zemes iekšzemes dārzeņkopība turpina aktīvi attīstīties, ik gadu demonstrē labu izaugsmi, un siltumnīcu ražošana ir teju populārākais virziens uzsācējam.
Vienmērīga izaugsme. Aizsargājamo zemes dārzeņu ražošanas apjomi Krievijā nepārtraukti pieaug. Pēc Krievijas Lauksaimniecības ministrijas datiem, līdz 1.25. gada oktobra vidum siltumnīcās jau izaudzēti 2022 miljoni tonnu, kas ir par 6.8% vairāk nekā pērn šajā periodā. Siltumnīcas gurķu raža jau ir novākta 725.4 tūkst.t (pieaugums — 7.7%), tomāti — 502.9 tūkst.t (pieaugums — 7.4%). Vadošie reģioni siltumnīcu dārzeņu ražas ziņā ir Ļipeckas, Maskavas, Volgogradas, Kalugas, Belgorodas apgabali, Krasnodaras un Stavropoles apgabali, Karačajas-Čerkesijas, Tatarstānas un Baškīrijas republikas.
Viņi kļuva par līderiem. Šodien Ļipeckas apgabals ir vadošais siltumnīcu dārzeņu novākšanas ziņā. Uz oktobra vidu reģionā tika novākti vairāk nekā 123 tūkstoši tonnu siltumnīcas dārzeņu un zaļo kultūru. Pieaugums pārsniedz 17%.
“Pašreizējā gurķu raža reģionā jau sastādījusi 61.6 tūkstošus tonnu, pagājušajā gadā novākti 59.9 tūkstoši tonnu,” ziņo Ļipeckas apgabala vadītājs Igors Artamonovs. — Tomātus novāca ap 60.6 tūkst.t, kas ir par trešdaļu vairāk nekā pērn (44.4 tūkst.t). Turklāt savākti 3.8 miljoni gabalu salātu (650 tonnas), kas tikko ir sākti reģionā audzēt.
Otrajā vietā ir siltumnīcas pie Maskavas. Pēc reģionālās Lauksaimniecības ministrijas datiem, 66. gada janvārī – jūnijā Maskavas apgabalā tika novāktas 2022 tūkstoši tonnu dārzeņu, kas ir par 10% vairāk nekā 2021. gadā tajā pašā datumā. Līdz 2022. gada beigām plānots novākt 122 tūkstošus tonnu dārzeņu.
Kā informē Karačajas-Čerkesijas galvas un valdības preses dienests, 2022.gadā plānots par ceturtdaļu palielināt aizsargājamās augsnes dārzeņu ražu – tas ir gandrīz 50 tūkstoši tonnu dārzeņu. Salīdzinot ar 2021. gadu, pieaugums būs 26%.
Pēdējo piecu gadu laikā aizsargājamo zemes dārzeņu ražošana Kalugas reģionā ir palielinājusies četras reizes. Pērn šeit novākti 67.6 tūkstoši tonnu dārzeņu, šogad to produkciju plānots palielināt līdz 72 tūkstošiem tonnu. Stavropoles apgabals saņēma vairāk nekā 80 tūkstošus tonnu dārzeņu (par 9% vairāk nekā iepriekšējā gadā): vairāk nekā 17 tūkstošus tonnu gurķu, 64 tūkstošus tonnu tomātu un 284 tonnas citu dārzeņu, tostarp zaļās kultūras.
Krasnodaras apgabals ir arī viens no desmit labākajiem Krievijas reģioniem dārzeņu audzēšanā slēgtā zemē. “Kopš gada sākuma mūsu zemnieki ir izaudzējuši jau 53 tūkstošus tonnu produkcijas, kas ir par 4.5% vairāk nekā šajā periodā pērn,” stāsta Krasnodaras apgabala gubernators Venjamins Kondratjevs. — Kuban joprojām ir viens no galvenajiem siltumnīcas dārzeņu ražotājiem Krievijā. Šobrīd reģionā darbojas 11 lieli siltumnīcu kompleksi ar kopējo platību aptuveni 240 hektāru.”
Doktrīna ir izpildīta par 90%. 2022. gadā Krievija var sasniegt Pārtikas drošības doktrīnas rādītājus dārzeņiem un melonēm.
Par Pārtikas nekaitīguma doktrīnas ieviešanu valdības stundā Federācijas padomē ziņoja Krievijas Federācijas lauksaimniecības ministrs Dmitrijs Patruševs. “Paredzams, ka dārzeņos tiks saražoti aptuveni 5 miljoni tonnu, siltumnīcās tiks saražoti aptuveni 1.6 miljoni tonnu. Šādi ražošanas apjomi pilnībā apmierinās vietējās vajadzības un attīstīs eksporta piegādes,” uzsvēra departamenta vadītājs.
“Ik gadu vietējie dārzeņu audzētāji palielina ražošanas apjomus,” starptautiskajā izstādē Global Fresh Market: Vegetables & Fruits sacīja Krievijas Federācijas lauksaimniecības ministra pirmā vietniece Oksana Luta. — Šogad prognozējam, ka dārzeņu dārzu raža visu kategoriju saimniecībās būs ap 16 milj.t (2021.gadā — ap 15 milj.t). Šādi rezultāti var ļaut sasniegt Pārtikas nodrošinājuma doktrīnas sliekšņa vērtību 90 % līmenī. Vislielāko dinamiku šobrīd uzrāda siltumnīcas dārzeņu audzēšanas sektors — sagaidāms, ka šogad produkcija slēgtajā zemē atjauninās rekordu un sasniegs 1.6 milj.t. Ražas pieaugums veicina importa apjomu samazināšanos, eksporta aktivitāšu attīstību un stabilas cenu situācijas nodrošināšanu. Šogad pārdošanas cenas samazinājušās plašam augu valsts produktu klāstam: kartupeļiem, kāpostiem, burkāniem, sīpoliem, galda bietēm, gurķiem un tomātiem. Un Krievijas Lauksaimniecības ministrija turpinās atbalstīt nozari, stimulēt investīciju aktivitāti un radīt nepieciešamos apstākļus vietējā tirgus aizsardzībai.
Lai saglabātu iegūto augstumu, ministrija turpina atbalstīt ražošanu arī tajās pozīcijās, kurās ir sasniegtas nepieciešamās doktrīnas vērtības. Šim nolūkam ir izveidota nopietna valsts atbalsta platforma, kas ietekmē visu ražošanas ciklu.
Plašs valsts atbalsta pasākumu klāsts ir vērsts uz iekštelpu dārzeņu audzēšanas attīstību. Uzņēmumiem tiek nodrošināti preferenciālie investīciju aizdevumi un veicināšanas subsīdijas. Turklāt kopš 2022. gada ir spēkā mehānisms, kā daļu siltumnīcu uzņēmumu būvniecības izmaksu kompensē Tālo Austrumu reģionos.
Krievijas un pasaules pārtikas drošības tēma kļuva gandrīz par galveno pēdējā Krievijas agroindustriālajā izstādē “Zelta rudens”-2022.
Krievijas premjerministrs Mihails Mišustins atzīmēja, ka šogad Krievija sasniegs Pārtikas drošības doktrīnas rādītājus labībai, bietēm, cukuram un vairākām citām kultūrām. "Jau tagad ir skaidrs, ka mums būs rekordaugsta graudu raža," atzīmēja valdības vadītājs. — Būtiski sasniegumi ir arī citās lauksaimniecības kultūrās, tostarp eļļas augu sēklās. Panākumus redzam arī augļu ražošanā, kas mūsu klimatiskajos apstākļos ir dārgi un grūti izaudzējami. Bet mēs sagaidām rekordu - vairāk nekā 1.5 miljonus tonnu augļu un ogu. Nopietnu ieguldījumu tajā sniedz valsts atbalsta pasākumu kopums siltumnīcu saimniecībām.”
Drošības nolūkos. Kā daļa no grozījumiem federālajā likumā “Par drošu apiešanos ar pesticīdiem un agroķimikālijām” 2020. gadā attiecībā uz valsts kontroles (uzraudzības) uzlabošanu tika pieņemts noteikums par Federālo valsts informācijas sistēmu pesticīdu un agroķīmisko vielu izsekojamībai (FGIS). ieviests 15. pantā, kas paredzēts, lai nodrošinātu pesticīdu un agroķimikāliju partiju uzskaiti, kad tās tiek apstrādātas (importētas uz Krievijas Federācijas teritoriju, ražotas (ražošana), uzglabātas, transportētas (transportēšanas), lietotas, pārdotas, neitralizētas. , iznīcināšana, iznīcināšana un apbedīšana), kā arī tajā sniegtās informācijas analīzei, apstrādei un to ticamības uzraudzībai.
FGIS ietverto informāciju aizsargā operators. Informācija ir oficiāla un tiek uzskatīta par valsts informācijas avotu. Lai strādātu FGIS Saturn līdz 1. gada 2022. septembrim, visiem uzņēmumiem, tostarp siltumnīcām, kurās izmanto pesticīdus un agroķimikālijas, bija jāreģistrējas FGIS Saturn, izmantojot Cerberus sistēmu. Rosseļhoznadzor veic kontroles un uzraudzības funkciju drošai pesticīdu un agroķīmisko vielu apstrādei. Instrukcijas ir ievietotas Rosselkhoznadzor teritoriālo pārvalžu tīmekļa vietnēs galvenajos pakalpojumu portālos. Zemāk norādīti teritoriālo pārvalžu uzņemšanas vadītāju tālruņu numuri. Siltumnīcu uzņēmumi, lai iegūtu pieteikumvārdu un paroli, reģistrēšanās laikā radušos jautājumu gadījumā sazinieties ar vietējo vadības biroju. Katrā teritoriālajā pārvaldē ir noteiktas arī atbildīgās zemes vai fitosanitārās uzraudzības nodaļas.
Materiāli tehniskā nākotne. Jūnija lauksaimniecības forumā “Krievijas siltumnīcu rūpniecība”-2022 Maskavā liela uzmanība tika pievērsta nozares pašreizējam stāvoklim kopumā, īpaši materiāli tehniskās bāzes attīstībai. “Krievu dārzeņkopība slēgtā zemē: nozares stāvoklis, attīstības perspektīvas, valsts atbalsts pašreizējos apstākļos” – ar šādu ziņojumu forumā uzstājās biedrības “Krievijas siltumnīcas” viceprezidents Arkādijs Muravjovs. "Siltumnīcu augu aktīvās būvniecības posms, kas sākās 2014. gadā, Krievijā turpinās šodien," viņš teica savā runā. — Kopš tā laika ir apbūvēti vairāk nekā 1.5 tūkstoši hektāru un dārzeņu ražošana pieaugusi četras reizes — līdz 1.6 miljoniem tonnu. Šodien lielas siltumnīcu saimniecības plāno nodot ekspluatācijā nopietnas jaunu progresīvu kompleksu platības līdz 2022. gada beigām. APH "Ekokultūra" - vairāk nekā 200 hektāru, GC "Growth" - vairāk nekā 70 hektāri. Projektēšanas stadijā ir vairāki lieli kompleksi, kuru platība pārsniedz 80 hektārus. Taču negatīva ietekme ir arī pašreizējai situācijai ekonomikā. Piemēram, tika apturēta t/c Ryazan Roses celtniecība 6.4 hektāru platībā. Arkādijs Muravjovs atzīmēja progresīvās tendences un virzienus, kas šodien siltumnīcu uzņēmumiem sāk nest papildu reālus līdzekļus. To vidū ir arī lielo dārzkopības uzņēmumu atvēršana, kur audzē un nekavējoties pārdod puķes un dārzeņus. Asociācijas vadītājs arī atgādināja, ka Krievijas uzņēmumi diezgan veiksmīgi īstenojuši importa aizstāšanas stratēģiju rūpnieciskajām siltumnīcām nepieciešamo iekārtu ražošanā. “Energoapgādes jomā Krievijas ražotāji, piemēram, spēj piedāvāt daudzus efektīvus risinājumus, piemēram, automātiskās modulārās termoelektrostacijas vai karstā ūdens trīsceļu siltumcauruļu katlus,” pārliecināts Arkādijs Muravjovs.
Ilgtermiņa izredzes. Šodien Krievija ieņem otro vietu pasaulē pēc gurķu patēriņa (1.7 miljoni tonnu) un astoto vietu pēc tomātu patēriņa (3.5 miljoni tonnu). Agroanalītikas centra direktors Dmitrijs Aveļcovs skaidroja, ka šodien paradokss ir tāds, ka mūsu valsts ir tikai top 20 un top 30 pasaulē pēc šo dārzeņu patēriņa uz vienu iedzīvotāju. Tajā pašā laikā ar pašu ražošanu Krievijā nepietiek. Pērn Krievija importēja 460.2 un 55.2 tūkstošus tonnu gurķu. Taču pret Krieviju noteiktās sankcijas ir novedušas pie tā, ka nav iespējams atjaunināt/paplašināt atsevišķas tehniskās kapacitātes un pastāv risks aizliegt sēklu, iekārtu un citu svarīgu komponentu importu.
"Šodien valsts valdība un attiecīgie departamenti īpašu uzmanību pievērš savstarpējās lauksaimniecības produktu tirdzniecības attīstībai ar tādām valstīm kā Uzbekistāna, Irāna, Azerbaidžāna," turpina Dmitrijs Avelcovs. — Tika apskatīta cenu situācija dārzeņu tirgū, atsevišķi atzīmēta dārzeņu pārstrādātāju risku problēma saistībā ar sankcijām un lielo pārstrādes uzņēmumu aiziešanu no tirgus.
Saskaņā ar mūsu datiem Krievijā šodien slēgtās zemes dārzeņu ražošanas virzienā darbojas 72 investīciju projekti, kuru īstenošana aptver laika posmu no 2021. līdz 2028. gadam. 62% projektu jau tiek īstenoti, pārējos plānots realizēt tuvākajā laikā. Kopējais investīciju projektu finansējuma apjoms 2022.-2024.gadam būs 45,2 miljardi rubļu, tajā skaitā 1,7 miljardi tiks novirzīti esošo projektu modernizācijai.
Runājot par siltumnīcu ražošanas apjomu prognozi, interesantu prognozi izteica SIA AGRISOVGAZ siltumnīcu virziena direktors Mihails Semikins. Pēc viņa teiktā, 72. gadā augu valsts produkcijas pašnodrošinājums pieaugs līdz 2022%, tomēr, lai pilnībā aizvietotu importu, nepieciešams būvēt vēl vairāk siltumnīcu kompleksu, un īpaši tas attiecas uz ziedu, tomātu ražošanu, zemenes un apiņi.
Tāpat daudzus jautājumus radīja tādi jauninājumi kā kompensācijas programmas atcelšana daļai no radušajām tiešajām izmaksām, produkcijas marginalitātes samazināšanās un projektu atmaksāšanās perioda palielināšanās, materiālu, komponentu cenu pieaugums un jaunas būvniecības loģistika par 50-100%, kā arī algu fonda sadārdzināšanās un uzņēmumu energoatkarības palielināšanās u.c. Lai atrisinātu šīs problēmas, nepieciešams samazināt pašu līdzdalības līmeni projektu finansēšanas programmas līdz 7-10% no projekta izmaksām, tādējādi pazeminot investoru ienākšanas slieksni nozarē. Tāpat nepieciešams paplašināt valsts atbalsta programmas puķkopības, apiņu audzēšanas, ogu audzēšanas jomās un pārorientēt atbalsta pasākumus pašmāju iekārtu un komponentu ražotājiem. Tāpat būtu jauki programmā iekļaut objektus ar platību no 0.7 līdz 3 hektāriem izmantojamās platības.
Avots: https://vestnikapk.ru