Dzirdot par pārtikas ražošanas palielināšanu ar tā dēvētās “gudrās” lauksaimniecības palīdzību, iztēlojamies kaut ko saistītu ar mākslīgo intelektu, robotiem un “lielajiem datiem”, taču lauksaimniecības optimizācija ne vienmēr ir atkarīga no jaunākajām tehnoloģijām. Mazo lauku saimniecību gadījumā “gudrā” pieeja bieži ietver ekonomiski pieejamu un oriģinālu veidu meklēšanu, kā palielināt augkopību, efektīvi izmantojot dabas resursus un nekaitējot videi.
Korejas Republikas valdības finansētais FAO projekts “Gudrā lauksaimniecība – nākotnes paaudzei” ar budžetu 3.4 miljonu dolāru apmērā palīdz vairākiem desmitiem ģimeņu Uzbekistānas un Vjetnamas lauku apvidos palielināt lauksaimniecības siltumnīcu ražošanu, lai tās varētu ražot vairāk pārtikas, izmantojot mazāk pesticīdu, minerālmēslu un ūdens, ar mazāku darbaspēku un drošāk.
Galvenā ideja ir palielināt siltumnīcu efektivitāti, ņemot vērā piecus savstarpēji saistītus aspektus: klimata kontroli, kaitēkļu un slimību apkarošanu, apūdeņošanu, augu barošanu un audzēšanas metodes.
Projekts ietver racionālus zinātniskus ieteikumus un zinātniski pamatotus risinājumus, gan tradicionālus, gan mūsdienīgus. To mērķis ir pārvērst siltumnīcu saimniecības par veiksmīgiem uzņēmumiem, kas palielinās to īpašnieku ienākumus, paplašinās vietējo iedzīvotāju nodarbinātības iespējas un ļaus visu gadu ražot daudzveidīgākus, pieejamākus un drošākus pārtikas produktus.
“Esam redzējuši augsto tehnoloģiju siltumnīcas, kurās ieguldītas lielas summas, bet tajā pašā laikā to produktivitāte bija zema, jo neņēma vērā vietējo specifiku. Zemu izmaksu sistēmas, piemēram, šīs optimizētās siltumnīcas, ļauj novākt vairāk ražas ar mazākiem resursiem,” stāsta projekta vadošais tehniskais speciālists Melvins Medina Navarro.
Inteliģenti risinājumi
Kad FAO eksperti pirmo reizi sāka pētīt mājsaimniecības ar zemiem un neregulāriem ienākumiem trijos Uzbekistānas izmēģinājuma lauku rajonos, viņi atklāja, ka tajās tiek praktizētas novecojušas un neefektīvas augļu un dārzeņu audzēšanas siltumnīcās metodes.
Piemēram, apputeksnēšana tika veikta manuāli, un kaitīgie pesticīdi tika izmantoti lielos daudzumos. Siltumnīcas tika pārklātas ar māliem, lai radītu ēnu un pazeminātu temperatūru iekšpusē karstākajos mēnešos, kad dienas temperatūra var sasniegt 42 grādus pēc Celsija.
“Pirmkārt, tiek piedāvāts izmantot jaunus seguma materiālus,” stāsta agronome Hairulla Esonova, kura piedalās FAO projektā.
Siltumnīcas tika pārklātas ar polietilēna plēvi ar īpašām piedevām, kas ir ļoti izturīgas, atstaro ultravioleto starojumu, samazina putekļus un novērš kondensāta veidošanos.
Kaitēkļu un slimību apkarošanai tika izmantoti speciāli lipīgi slazdi un moskītu tīkli. Zeme ap siltumnīcām tika atbrīvota no nezālēm, tika uzstādīti dezinfekcijas grīdas segumi un dubultdurvju sistēma, lai cīnītos pret vīrusiem un baktērijām.
Ūdens resursu izmantošana ir optimizēta, izmantojot pilienveida apūdeņošanas sistēmas, kas sastāv no elektriskajiem ūdens sūkņiem, filtriem, ūdens tvertnēm un pilienu līnijām, pateicoties kurām šķīstošās barības vielas tiek pievadītas efektīvāk, sasniedzot tieši augu sakņu sistēmu.
Turklāt katram finansējuma saņēmējam tika izsniegti ūdens kvalitātes mērinstrumenti. Pēc analīžu rezultātiem atklājās, ka apūdeņošanai izmantotajam ūdenim visās trijās izmēģinājuma zonās ir pārāk augsts skābuma līmenis. Šobrīd notiek darbs pie šo parametru uzlabošanas, regulējot mēslojuma daudzumu un pievienojot ūdenim speciālas skābes.
Pat pati māte daba palīdz: darbietilpīgās un neefektīvās manuālās apputeksnēšanas vietā tagad tiek izmantotas zemes kamenes.
Dzīvi mainoši rezultāti
Šādas izmaiņas apvienojumā ar FAO sniegto tehnisko palīdzību ir pacēlušas siltumnīcu pārvaldību jaunā līmenī, kas dažos gadījumos ir devis iespaidīgus rezultātus. Sākotnējais projekta mērķis bija palielināt dārzeņu ražošanu vismaz par 20 procentiem. Taču pirmajā lauksaimniecības ciklā tomātu un saldo papriku ražas pieaugums bija attiecīgi 90 un 140 procenti.
Viena no projektā iesaistītajām zemniecēm Nigora Pulatova bija pārsteigta, saņemot tādu pašu ražu, neskatoties uz to, ka viņa izmantoja uz pusi vairāk stādu nekā citi lauksaimnieki. Turklāt dārzeņu kvalitāte ir ievērojami uzlabojusies izmēra, formas, krāsas un pesticīdu atlieku neesamības ziņā, kas ļāva lauksaimniekiem pārdot savu produkciju par daudz augstāku cenu.
Vēl viena zemniece, kas piedalījās FAO projektā, bija piecu bērnu māte Matluba Alimbekova no Uzbekistānas Andidžanas reģiona. Matluba audzē tomātus, gurķus, saldos piparus, ķiplokus un garšaugus, taču iepriekš viņa pastāvīgi zaudēja gandrīz pusi no ražas kaitēkļu un slimību dēļ. Šogad viņa iestādīja jaunu, vietējiem apstākļiem labāk piemērotu saldo piparu šķirni “anetta”, kas jau novākusi vairāk nekā divas tonnas ražas un nopelnījusi aptuveni 1,100 USD. Šobrīd viņa katru nedēļu savāc vairāk nekā 90 kilogramus piparu un novembrī plāno stādīt redīsus, lai ziemas sezonā gūtu lielākus ienākumus.
"Projekts ir ļoti palīdzējis mūsu ģimenei, mūsu ienākumi ir palielinājušies," saka Matļuba.
Iepriekš puse no Matļubas Alimbekovas ienākumiem tika novirzīta ražošanas izmaksu segšanai, bet, pateicoties projektam “gudrās” lauksaimniecības jomā, tagad tie veido nepilnus 20 procentus.
Tālāk projektā tiks veikta tirgus novērtēšana, laboratoriju modernizācija pārtikas drošības jomā un vietējo ekspertu apmācība, lai palielinātu svaigo dārzeņu eksporta apjomu un rentabilitāti un turpinātu lauku teritoriju transformāciju, izmantojot ekonomiski pieejamas un reproducējamas metodes. .
Avots: https://news.un.org