Mājas siltumnīcas dārzeņi ir gatavi eksporta gājienam uz Eiropu. Tas izriet no Rosselhoznadzor vadītāja Sergeja Dankverta paziņojuma. Pēc amatpersonas domām, siltumnīcu dārzeņu audzēšana ES valstīs augsto enerģijas cenu dēļ kļūst nerentabla un ekonomiski nekonkurētspējīga. Krievijā tas intensīvi attīstās, un tas nozīmē, ka atliek tikai nodrošināt piegādes kaimiņiem kontinentā.
Cietot no sausuma un augstām cenām, Vecā pasaule var pievērt acis uz sankcijām
Krievija 2021.gadā Eiropai vien piegādāja 2.5 tūkstošus tonnu gurķu, tostarp Eiropas valstīm. Un tagad ir šķēršļi transporta ierobežojumu un dārgākas loģistikas veidā: ja agrāk automašīna maksāja 3-3.5 tūkstošus eiro, tad tagad 12 tūkstošus eiro, sacīja Dankverts. Tikmēr šādi apjomi nobāl salīdzinājumā ar 5.5 miljonu tonnu augļu un dārzeņu importu, kas, pēc Rosseļhoznadzor datiem, Krievijas Federācijā ienāca 2022.gada septiņos mēnešos.
Arī cenu ziņā bilde ir orientējoša: Krievija 2021.gadā ārzemēs pārdeva dārzeņus par 818 miljoniem dolāru, bet, piemēram, graudus – par 11,092 XNUMX miljardiem dolāru. Tie galvenokārt bija kartupeļi, gurķi, tomāti, sīpoli, burkāni, baltie kāposti un ziedkāposti, pākšaugi. Lielākie saņēmēji bija Turcija, Pakistāna, Itālija un Baltkrievija.
"Rosseļhoznadzor vadītāja teiktais ir lielā mērā situatīvs: šobrīd Eiropā ir neparasti karsta vasara, kas rada problēmas vietējās dārzeņkopības, it īpaši siltumnīcu, uzturēšanā," saka Ņikita Masļeņņikovs, vadošais eksperts. Politisko tehnoloģiju centrs. – Taču tās ir pārejošas grūtības, un es neapgalvotu, ka tās nopietni un uz visiem laikiem izsita ES siltumnīcu ekonomiku. Eiropieši noteikti tiks galā. Dabiski, ka rudens-ziemas periodā siltumnīcu uzturēšana izmaksā daudz dārgāk. Īpaši ar prognozētajām gāzes cenām 4,000 USD par tūkstoti kubikmetru.
Bet vai pati Krievija ir spējīga krasi palielināt dārzeņu eksportu pat uz citiem reģioniem? Pēc kāda laika varbūt, bet šobrīd diez vai. Nozare joprojām ir atkarīga no importēto sēklu piegādes, aprīkojuma, tehnoloģiju un materiālu, ar kuriem ir problēmas. Piemēram, siltumnīcām ir nepieciešams īpašs pārklājums, kas pārraida ultravioletos starus. Vēl viens jautājums – kur pārdot? Dārzeņi ir smalka, ātrbojīga prece, kas nozīmē, ka ir jāveido maršruti, kas tos ātri nogādās gala patērētājiem. Iepakojumos to var uzglabāt ilgākais pusotru nedēļu. Attiecīgi, pēc Masļeņņikova domām, potenciālo saņēmēju loks sašaurinās līdz Turcijai, Kazahstānai, daļēji Kirgizstānai un Baltkrievijai. Tadžikistānai, kurā gadā ir trīs bagātīgas atklātās zemes tomātu ražas, mūsu siltumnīcas tomāti nav vajadzīgi velti.
RANEPA Korporatīvās pārvaldības augstskolas Agrobiznesa un pārtikas drošības centra direktors Anatolijs Tihonovs uz lietām skatās savādāk. Tagad, pēc viņa teiktā, ledusskapis diktēs savus apstākļus Eiropā. Sausuma, ugunsgrēku un pret Krievijas Federāciju vērsto ekonomisko sankciju seku dēļ lauksaimniecības produkcija kļūst dārgāka. Atklātie dārzeņi mirst. Itālijā ražošanas kritums dažādām lauksaimniecības kultūrām sasniedz 45%, lieli zaudējumi gaidāmi saulespuķēm, olīvām, kartupeļiem, melonēm visā ES. Šādos apstākļos pastāv liela varbūtība, ka eiropiešiem daļu ražas nāksies lūgt Krievijai. Politiķi uz to var pievērt acis, un uzņēmumi apiet sankcijas un pirks pārtiku, lai pabarotu iedzīvotājus un mazinātu sociālo spriedzi augstās pārtikas inflācijas apstākļos.
“Pērn saņēmām vairāk nekā 1.4 miljonus tonnu dārzeņu, pilnībā nodrošinām sevi ar gurķiem, aptuveni 80% – tomātiem. Valstī darbojas 400 siltumnīcu, vēl 50 ir būvniecības stadijā,” stāsta Tihonovs. – Un mums ir pārpalikums eksportam. Siltumnīca darbojas vai nu saulē, vai ar papildu mākslīgo apgaismojumu un apkuri. Eiropā enerģijas cenas ir nesamērīgi augstas, siltumnīcās izmantojamais minerālmēsls ir pieaudzis desmitkārtīgi, un iedzīvotāju pirktspēja samazinās. Uz šī fona Krievijas produkti būs diezgan konkurētspējīgi un spēs aizstāt sarūkošos Eiropas ražošanas apjomus.
Krievijai ir visi resursi (no zemes un mēslojuma līdz ieinteresētajām saimniecībām), lai piesātinātu Eiropas tirgu ar saviem dārzeņiem, saka Mihails Oganezovs, Total Research Stratēģisko pētījumu nodaļas speciālists. Viņaprāt, sankciju faktoram nav īpaša loma, jo pārtikas produkti ar retiem izņēmumiem tiek izņemti no ierobežojumiem. Tātad teorētiski piegādes var sākties rīt. Taču, lai palielinātu eksportu, vispirms pilnībā jāatrisina iekšējā patēriņa problēmas. Kā atzīmē Oganezovs, uz Krieviju joprojām tiek vesti importa tomāti un gurķi, savukārt pašu produkcijas krājumiem vajadzētu būt – ar pienācīgu attieksmi un ieguldījumiem. Bet valsts ziemeļaustrumos šie dārzeņi ir 3-4 reizes dārgāki nekā Maskavā, Sanktpēterburgā un citās megapilsētās.
Avots: https://www.mk.ru