Arī šogad dārzkopībā liela nozīme būs tādām tēmām kā enerģija, ūdens un augu aizsardzība. "Taču radītais izmaksu pieaugums ir lielākais izaicinājums," saka Matiass Montsma un Ričards Šoutens no GroentenFruit Huis.
Izaugsme + izmaksas+ paliek + liels+ izaicinājums+ dārzkopības nozarei +
© Vidiphoto
Aizvadītajā gadā daudzi (stikla)dārzkopības uzņēmumi ir pievērsušies energopārvaldībai. Lai gan tam būs nozīme arī šogad, enerģija ir tikai daļa no izmaksu problēmas, saka Metijs Montsma, GroentenFruit Huis tirgus un ekonomikas programmu vadītājs.
“Tādi jautājumi kā ūdens tiesību akti, nitrātu direktīva, darba tirgus, resursu paketes samazināšana un stingrāki iepakošanas standarti ietekmē arī augļu un dārzeņu ražotāju rentabilitāti un tālāk ķēdē – ražotāju asociācijas, šķirošanas un iepakošanas stacijas un tirdzniecības uzņēmumi” saka Montsma.
Dārzeņu augļu mājas direktors Ričards Šoutens kā ilustrāciju paaugstina darbaspēka izmaksas. “Kopš šī gada sākuma minimālā alga ir pieaugusi par 10 procentiem. Jautājums, no kurienes uzņēmējiem šī nauda? Centrālā statistikas biroja dati liecina, ka pērn Nīderlandē inflācija bija vidēji 10 procenti. Augļu un dārzeņu sektors saglabājās 5% līmenī. Āboli kļuvuši vēl lētāki Eiropas tirgus pārpalikuma dēļ.
Laba valdības iesaistīšanās ir būtiska ilgtspējīgai attīstībai
MATEJS MONTSMA, TIRGUS UN EKONOMIKAS PROGRAMMU VADĪTĀJS, GROENTENFRUIT HUIS
Pēc Šoutena domām, ir nepieciešams, lai pārtikas cenas pieaugtu. “Pretējā gadījumā audzētāji patiešām neizturēs ilgi. Turklāt stingrāki augu aizsardzības likumi un nitrātu problēmas iznīcina sējumus.
Šoutens saka, ka tas ir labs solis, ka pārtikas ražotājs HAK pagājušā gada beigās norādīja, ka tam ir jāslēdz ražošana, lai kontrolētu enerģijas izmaksas. “HAQ sūta skaidru signālu lielveikaliem. Dažus gadus mazumtirgotāji ir izdarījuši lielu spiedienu uz cenām. Tā mēs kā nozare parādām, ka reiz tas apstāsies.”
Obligāta stabilitāte
Kas arī ļoti ietekmē spēju nopelnīt, ir tas, ka uzņēmējiem ir jāpieliek ilgtspējīgas attīstības centieni daudzās dažādās jomās. Piemēram, nepieciešams investēt videi draudzīgos augu aizsardzības līdzekļos, ģeotermālajā enerģijā un saules paneļos. Šoutens: “Un vēlme to visu darīt nozarē patiešām ir. Problēma ir laika skalā. Mēs vēl neesam gatavi elektrifikācijai Nīderlandē.
Montsma norāda, ka tieši tāpēc GroentenFruit Huis, cita starpā, sadarbībā ar Nīderlandes siltumnīcu dārzkopību aktīvi iesaistās sarunās ar valdību, lai tiktu skaidrībā siltumnīcas dārzkopības sasāpējušie punkti. “Daudzi no šobrīd pieejamajiem risinājumiem vēl nav rentabli. Un iniciatīvu plauktā ir pietiekami daudz, bet valdībai ir jāizstrādā noteikumi, lai tos būtu vieglāk īstenot.”
Fakts, ka laika posms var būt pārāk saspringts, kļūst skaidrs arī, apsverot elektrifikāciju transporta nozarē. “Ir daudzi uzņēmumi, tostarp augļu un dārzeņu ķēdē, kas jau ir pārgājuši uz elektriskajiem transportlīdzekļiem. To vēlas valdība. Tajā pašā laikā šie uzņēmumi tagad saskaras ar elektrisko transportlīdzekļu uzlādes staciju trūkumu. Tas skaidri parāda, cik svarīga ir mijiedarbība ar valdību,” saka Montsma.