Divus vērienīgus investīciju projektus šogad īstenoja Ivanovas kokrūpniecības uzņēmums. Palehā tika uzbūvēts otrais mēbeļu paneļu cehs Krievijā pēc ražošanas apjoma. Taču ar izejvielām vairs nepietika. Septiņus hektārus lielā noliktava ir tukša. Tirgu pārņēma tirgotāji.
Ivanovo Timber Company ir viens no lielākajiem kokapstrādes uzņēmumiem reģionā. Savu darbību uzsācis 2009. gadā. Darba laikā realizēti investīciju projekti vairāk nekā 6.5 miljardu rubļu vērtībā. Iekārtotas saplākšņa un zāģmateriālu, mēbeļu dēļu un līstes ražošanas darbnīcas. Ražošanas projektētā jauda ļauj pārstrādāt 1 miljonu kubikmetru. metri gadā. Darbs uz zemes gabala, materiālu transportēšana un pārdošana – viss stingri saskaņā ar EGAIS sistēmas noteikumiem. Tas ir līdzīgs svītrkodiem un ir paredzēts, lai izslēgtu negodīgus ražotājus un pārstrādātājus.
Kopš pagājušā gada uzņēmums īsteno investīciju projektus vairāk nekā 4 miljardu rubļu vērtībā. Viens no tiem – mēbeļu plākšņu ražošana ir pabeigta līdz šim, tās izmaksas sasniedza vairāk nekā 400 miljonus rubļu. Atklātā laukā no nulles tika uzbūvēta darbnīca ar pusotru simtu darba vietu. Žāvēšanas komplekss tika palielināts 4 reizes. Viņi uzcēla katlu telpu un pašu cehu, kur veic padziļinātu izejvielu apstrādi, ko paši sagādā. Kopumā rūpnīcā strādā vairāk nekā 800 cilvēku, darbinieku skaitu plānots palielināt līdz 1.5 tūkstošiem cilvēku.
Romāns Šagajevs, Ivanovo Timber Company attīstības direktors: “Mēbeļu plātnes ir konkurētspējīgs produkts. Šobrīd notiekošo tirgus pārmaiņu ietvaros un pēc IKEI aiziešanas no Krievijas esam pārliecināti, ka kļūsim par līderiem ražošanā Centrālajā federālajā apgabalā un varbūt arī visā valstī.
Vēl viens liels projekts tika īstenots šā gada jūnijā. Palehā tika uzcelts siltumnīcu komplekss. Šajā siltumnīcā audzē 1.3 miljonus priežu stādu ar slēgtu sakņu sistēmu. Šeit izaugs apmēram tikpat daudz jaunu koku. Siltumnīca var darboties gan manuālā, gan automātiskajā režīmā. Ir siltumnīcas ar atvērtu sakņu sistēmu, kur aug vairāk nekā 6 miljoni egļu un priežu stādu. Uzņēmums ir pilnībā nodrošināts ar meža atjaunošanai nepieciešamo stādāmo materiālu.
Dmitrijs Egorovs, Palehas mežaudzētavas vadītājs: “Piemēram, tagad skatāmies uz laistīšanas rāmi, to var iedarbināt gan manuāli, gan arī iestatīt diennakts laikā un laistīs vēlamajā, izveidotajā iestatīto režīmu. Lai ievērotu temperatūras režīmu siltumnīcā, ir paredzētas ventilācijas atveres.
Šogad uzņēmumam izdevās sasniegt rūpniecisko neatkarību. Palielināts transportlīdzekļu parks. Uzņēmuma sardzē – 7 mežizstrādes kompleksi ar jaunākajām inženiertehniskajām idejām.
Romāns Šagajevs, Ivanovas kokrūpniecības uzņēmuma attīstības direktors: “Tā var novākt līdz septiņiem tūkstošiem kubikmetru koksnes mēnesī, ja apkalpē ir attiecīgi viens vai divi cilvēki katrā blokā, tāpēc ar minimālu darbinieku skaitu mēs iegūstam maksimālais rezultāts. Komplekss strādā visu diennakti, šeit strādājam rotācijas kārtībā, tātad četri cilvēki te dzīvo labi sadzīvē, kvalitatīvā treilerī ar komunikāciju, ar internetu.”
Bet izejvielu neatkarību vēl nav izdevies panākt. Uzņēmums saskārās ar nopietnām grūtībām kokmateriālu piegādē. Septiņus hektārus lielā noliktava ir tukša. Visas izejvielas nonāk tieši ražošanā.
“Izejvielu piegādes tirgū izveidojusies ne pārāk ērta situācija, kurā tālākpārdevēji, tirgotāji, var saukt kā gribi, saglabā cenu, kas neļauj veidot konkurētspējīgu preci. Mums ir sava pieļaujamā ciršanas platība, taču tās daudzums neļauj simtprocentīgi nosegt vajadzību.”
Jūlijā tika pieņemts grūts lēmums. Izejvielu trūkuma dēļ bija spiesta samazināt saplākšņa ražošanu, daļa darbinieku pārcelta darbā uz stādaudzētavu, daļa devās apmaksātā atvaļinājumā. Uzņēmums stāsta, ka gadījumā, ja situācija ar izejvielām nemainīsies, nāksies aktualizēt jautājumu par zāģmateriālu ražošanas samazināšanu.