AS “Raduga” siltumnīcu saimniecībā Maikopas novadā dārzeņus audzē gandrīz visu gadu, savācot trīs gurķus. Turklāt salātus audzē divus vai trīs mēnešus gadā. Par to, kā uzņēmumam izdodas organizēt veiksmīgu darbu sankciju apstākļos – materiālā “SA”.
Videi draudzīgi produkti
– Monoproduktu ražošana ir saistīta ar tās rentabilitāti. Sarežģītos ekonomiskajos apstākļos gurķi dod ātrāku atdevi, ļaujot optimizēt finanšu un saimnieciskās darbības. Pērn saražojām 1800 tonnas gurķu. Šobrīd, saskaņā ar prognozēm, ceram iekasēt ne mazāk,” stāsta uzņēmuma ģenerāldirektors Khizir Dzharimoks.
Viņaprāt, siltumnīcu nozarei ar produkcijas realizāciju problēmu nav – pircēju vidū tā ir pieprasīta. Un, neskatoties uz to, ka kaimiņos esošajā Krasnodaras teritorijā ir daudz siltumnīcu, 80% Radugas gurķu tiek piegādāti Kubanai. Pārējo pārdod Maskavā, Rostovas apgabalā un, protams, Adigejā.
— Mūsu produktu popularitāte ir saistīta ar augstām garšas īpašībām. Turklāt gurķus audzē, neizmantojot ķimikālijas. Augu bioloģiskā aizsardzība tiek veikta ar īpaši audzētu kukaiņu palīdzību,” sacīja uzņēmuma vadītājs.
Iekšzemes siltumnīcu uzņēmumi puse ir atkarīgi no eiro un dolāra kursa, jo mēs izmantojam importētas sēklas un mikromēslojumu. Turpinām sadarbību ar kādu no ārvalstu firmām. Arī Krievijā ir labi sēklu ražotāji
Kopumā saimniecībā ir 6 hektāri siltumnīcu. Bioloģiskā augu aizsardzības metode tiek izmantota visur. Mūsdienīgākajā siltumnīcā 1.2 hektāru platībā gurķu aktīvai audzēšanai tiek izmantots minerālvates substrāts paklājiņu veidā. Uz tiem ir 4 augi, no kuriem katrs ir aprīkots ar pilinātāju.
— Šajā siltumnīcā ierīkota meteoroloģiskā stacija, kurā audzē 25,000 XNUMX stādu. Tas kontrolē vēja ātrumu, temperatūru, mitrumu. Pamatojoties uz šiem parametriem, ventilācijas atveru atvēršana tiek regulēta automātiski: ziemā tās ir aizsegtas, vasarā pilnībā atvērtas. Ja ārā ir daudz saules, tad darbojas skrīninga sistēma, kas pasargā augu galotnes no izžūšanas. Tādā veidā tiek uzturēts optimālais mikroklimats,” skaidro uzņēmuma izpilddirektors Timurs Džarimoks.
Entomofāgos kukaiņus izmanto, lai aizsargātu augus no kaitēkļiem. Turklāt katra suga tiek izmantota konkrētam kaitēklim. Un slimību apkarošanai tiek izmantotas bioloģiskas izcelsmes zāles, kuru aktīvā viela ir augu elements.
Siltumnīcās ir arī javas iekārta, un apūdeņošanai tiek izmantoti mikromēsli.
“Mūsu speciālisti veic ūdens analīzi un, balstoties uz sākotnējiem datiem, aprēķina un pievieno tam nepieciešamos vitamīnus un mikroelementus. Pēc tam šo šķīdumu izmanto apūdeņošanai kā pārtiku. Turklāt tiek veikta dārzeņu lapu un sakņu apstrāde," sacīja Timurs Džarimoks.
Siltumnīcas ziemā apsilda ar termālajiem avotiem. Tajos ir siltummainis, caur kuru ar termālā ūdens palīdzību tiek uzsildīts parastais ūdens. Siltumnīcu saimniecībā ir arī sava stādu sekcija, kurā funkcionē papildus apgaismojuma lampas. Un optimālais klimats tur tiek uzturēts ar ventilatora palīdzību.
Par spīti grūtībām
Galvenā problēma, ar ko saskaras siltumnīcu uzņēmumi, tostarp CJSC Raduga, ir valūtas kursa nestabilitāte.
– Iekšzemes siltumnīcu uzņēmumi puse ir atkarīgi no eiro un dolāra kursa, jo izmantojam importētās sēklas un mikromēslojumu. Mēs izmantojam aptuveni 18 mēslošanas līdzekļu veidus vien helātu veidā. Un pēc valūtas kursa lēciena tie arī sadārdzinājās. Bet pēc krituma, diemžēl, tie necenās. Neskatoties uz to, mēs turpinām sadarbību ar kādu no ārvalstu firmām, ar kuru mums jau sen ir izveidojušās ciešas saites. Krievijā ir arī labs pašmāju uzņēmums Gavrosh, kuram ir augstas kvalitātes tomātu un gurķu sēklas, atzīmēja Khizir Dzharimok.
Pērn uzņēmums saražoja 1800 tonnas gurķu. Pašreizējā, pēc prognozes, viņš cer savākt vismaz
Vēl viena problēma ir personāla komplektēšana. Pēc vadītāja teiktā, neskatoties uz pieklājīgo atalgojumu, siltumnīcu nozarei šobrīd ir diezgan grūti atrast strādīgus jauniešus. Un uzņēmuma galveno mugurkaulu veido veterāni, kuri nozarē nostrādājuši 20-30 gadus.
– Katram strādniekam tiek piešķirts 10 akru zemes gabals. Un gurķu raža ir atkarīga no tā, kā viņš par viņu rūpējas. Un jo lielāka, jo atbilstošāka viņa alga. Nu, maksājums uzņēmumā ir gabaldarba bonuss, un jūs varat arī saņemt prēmiju par labu darbu, - sacīja Khizir Dzharimoks.
Mēs nebaidāmies no konkurences
Runājot par konkurenci, pēc vadītāja teiktā, siltumnīcu nozare no tās nebaidās. Uzņēmuma produkti ir labi pazīstami tirgū. Turklāt tas veiksmīgi konkurē ar Turcijas dārzeņu ražotājiem. Iepriekš viena no pēdējo priekšrocībām bija tā, ka viņi savu produkciju audzēja visu gadu, savukārt pašmāju siltumnīcās bija pārtraukums. Taču šodien “Raduga” praktiski ir pārgājusi uz dārzeņu ražošanu visu gadu siltumnīcās.
Khizir Jarimok cenšas savā ražošanā ieviest visu jauno, kas parādās siltumnīcu biznesā. Lai to paveiktu, viņš kopā ar speciālistiem apmeklē dažādas izstādes, kurās tiek demonstrētas jaunas tehnoloģijas un iekārtas. Iepriekš tās bija izstādes ārzemēs, tagad – valsts iekšienē.
Papildus dārzeņiem dārzos 25 hektāros audzē imunitāti aizsargājamās vēlīnās ābeļu šķirnes “Idared”, “Liberty” un “Florina”.
Tajā pašā laikā uzņēmumam izdodas iegūt augstu ābolu ražu, pateicoties vietējās tehnoloģijas izmantošanai augļu dārzu audzēšanai bez pilienveida apūdeņošanas. Tas neparedz stabu un režģu izmantošanu, kas samazina tā izmantošanas izmaksas. Turklāt atšķirībā no ārzemju, saskaņā ar pašmāju tehnoloģijām ir nepieciešams ražot 3-4 reizes mazāk ķīmisko apstrādi, kas padara produktus nogatavošanos videi draudzīgus.
– Pēc āboliem, tāpat kā pēc gurķiem, ir diezgan liels pieprasījums. Tajā pašā laikā mums pašiem tas nav jāeksportē: mūsu augļu produkciju tieši no noliktavas izved uzņēmēji no Krasnodaras, Rostovas pie Donas, kā arī vietējie pircēji,” atzīmēja Hizirs Džarimoks.
Viņš uzskata, ka Adigejas pircējiem jābūt pieejamai vietējo ražotāju produkcijai, un sper konkrētus soļus šajā virzienā. AS “Raduga” dārzeņi un augļi reģionā tiek prezentēti jau ilgu laiku – tirgus “Cheryomushki” teritorijā, centrālajā tirgū, kā arī nedēļas nogales gadatirgos.