Sankcijas nebremzēja siltumnīcu dārzeņu audzēšanas nozares attīstību, taču tās nopietni skāra izejvielu un mēslojuma cenu kāpumu, kas ietekmēs ražošanas pašizmaksu, norāda dienvidu dārzeņu audzētāji.
Siltumnīcas dārzeņu ražošana Krievijā stabili pieaug – saskaņā ar Krievijas Federācijas Lauksaimniecības ministrijas prognozi līdz 2022. gada beigām pozitīvā dinamika turpināsies, un raža būs aptuveni 1.5 miljoni tonnu, kas ir 7 % vairāk nekā gadu iepriekš. Tas atjauninās pagājušā gada rekordu.
Saskaņā ar pirmā ceturkšņa rezultātiem, pēc Zemkopības ministrijas datiem, Krievijas ziemas siltumnīcās izaudzēti 447 tūkstoši tonnu dārzeņu un zaļo kultūru (+4.9%). Siltumnīcas gurķu raža sastādīja 279.1 tūkst.t (+1.8%), tomātu – 158.4 tūkst.t (+10.8%). Pērn raža atjaunoja 2020. gada rekordu – saņemti vairāk nekā 1.4 miljoni tonnu produkcijas. Paredzēts, ka līdz 2025. gadam dārzeņu ražošanas apjoms siltumnīcās, kas darbojas visu gadu, būs vismaz 1.6 miljoni tonnu dārzeņu.
Iepriekš Expert Yug runāja par ievērojamākajiem siltumnīcu projektiem dienvidos.
Kā mēs pārstājām būt atkarīgi no importa
Intensīvā siltumnīcu projektu attīstība mūsu valstī palīdz nodrošināt krievus ar svaigiem dārzeņiem visu gadu, atzīmē pētījumu kompānijas Growth Technologies ģenerāldirektore Tamāra Rešetņikova.
“Mūsdienu siltumnīcu dārzeņu audzēšana Krievijā sāka strauji attīstīties pēc pārtikas embargo ieviešanas 2014. gadā, kas kļuva par mūsu atbildi uz ASV un ES sankcijām. Līdz tam mūsu valstī dominēja imports – ik gadu no Turcijas, Irānas un citām valstīm ievedām aptuveni vienu miljonu tonnu dārzeņu ar īsu derīguma termiņu. Tas gandrīz divkāršoja pašas produkcijas apjomu. Embargo izraisīja būtisku importa samazināšanos, taču valsts ātri atrada savu virzienu jaunajos apstākļos un izstrādāja pasākumus, kas izraisīja investoru interesi par siltumnīcu nozari,” stāsta Tamāra Rešetņikova.
Saskaņā ar Krievijas Federācijas Lauksaimniecības ministrijas datiem, pēdējo piecu gadu laikā Krievijā ir nodoti ekspluatācijā un modernizēti aptuveni 1.5 tūkstoši hektāru siltumnīcu kompleksu. Pērn to kopējā platība pieauga par 10%. Šobrīd valstī darbojas vairāk nekā 400 zemnieku saimniecības. Būvniecības stadijā ir vairāk nekā 50 objekti. Līderi starp reģioniem dārzeņu audzēšanai ziemas siltumnīcās ir Ļipeckas, Maskavas, Kalugas, Volgogradas, Novosibirskas, Saratovas, Čeļabinskas apgabali, Krasnodaras un Stavropoles apgabali, Baškortostānas un Tatarstānas republikas, Karačajas-Čerkesas Republika. Tie veido vairāk nekā 60% no kopējās produkcijas valstī. Ministrija arī atzīmē, ka siltumnīcas dārzeņkopības attīstība joprojām ir viena no prioritārajām jomām lauksaimniecības nozarē.
Nozares uzņēmumiem tiek nodrošināti preferenciālie investīciju aizdevumi un “stimulējošās” subsīdijas. Turklāt kopš šā gada darbojas jauns mehānisms, kā daļu izmaksu kompensēt siltumnīcu uzņēmumu celtniecībai Tālo Austrumu reģionos, pavēstīja Krievijas Federācijas Lauksaimniecības ministrijas preses dienests.
Kā norāda ECO-Culture Agricultural Holding pirmā viceprezidente Marija Bočarova, pēdējos gados nozare ir devusi nozīmīgu ieguldījumu pārtikas drošības nodrošināšanā Krievijā. Ar katru gadu pieaug izaudzētās produkcijas apjoms, ar katru gadu samazinās importa apjoms.
“Mūsu valsts jau tagad ar gurķiem apgādā sevi gandrīz pilnībā, par 95%, ar tomātiem – apmēram divas trešdaļas. Ražošanas apjomu pieaugumu nodrošina gan jaunu platību nodošana ekspluatācijā, gan ražas palielināšana. Protams, strauja nozares attīstība tiek nodrošināta, pateicoties valsts sistēmiskajam atbalstam, un, ja šāda situācija turpināsies, tad tuvāko gadu laikā mūsu valsts spēs pilnībā apmierināt savas vajadzības pēc gurķiem un tomātiem,” stāsta Marija. Bočarova.
Dienvidu dārzeņu audzētāji problēmu saskata izmaksu pieaugumā.
Siltumnīcu dārzeņu audzētāji dienvidos tagad ir spiesti ātri pielāgoties pašreizējai videi.