Baltkrievijas lauksaimnieki ir gatavi palielināt dārzeņu ražošanu vietējam tirgum. Neparasti siltā ziema radīja apstākļus agrai ražai, bet svaigās produkcijas pārpalikums radīja problēmas ar cenu noteikšanu un izplatīšanu. Lai risinātu šo problēmu, Baltkrievijas valdība mudina lauksaimniekus sadarboties ar vietējām tirdzniecības organizācijām, lai pārdotu ražas pārpalikumus. Neskatoties uz izaicinājumiem, modernās automatizētās siltumnīcas veiksmīgi audzē dažādus dārzeņus, tostarp tomātus un gurķus, ar potenciālu paplašināt to ražošanu.
Saskaņā ar jaunākajām ziņām Baltkrievijas valdība izrāda interesi atbalstīt valsts lauksaimniecības nozari. Jo īpaši premjerministra vietnieks Leonīds Zajacs nesen tikās ar Pretmonopola regulēšanas un tirdzniecības ministrijas, Lauksaimniecības un pārtikas ministrijas amatpersonām, Brestas apgabala pārstāvjiem un vietējiem lauksaimniekiem, lai pārrunātu veidus, kā sniegt papildu atbalstu nodrošināt, lai valstī būtu pietiekami daudz dārzeņu. Sanāksmes mērķis bija mudināt lauksaimniekus cieši sadarboties ar tirdzniecības organizācijām, lai pārdotu pārprodukciju vietējā tirgū.
Viena no jomām, kur Baltkrievijas lauksaimniekiem ir konkurences priekšrocības, ir dārzeņu audzēšana aizsargājamā augsnē, kas ļauj ražot visu gadu. Piemēram, Olshany pilsēta Stolinas rajonā ir slavena kā Baltkrievijas gurķu galvaspilsēta, kurā dzīvo vairāk nekā 8,500 cilvēku. Tomēr pat ar jaunākajām siltumnīcu tehnoloģijām, apkures izmaksas ziemas mēnešos var apgrūtināt dārzeņu ražošanu par konkurētspējīgu cenu. Tomēr daži lauksaimnieki jau ir sākuši pārdot svaigus produktus, tostarp tomātus, vietējām tirdzniecības organizācijām, piemēram, KFH “Olshany-Dva”, kuru vada Nikolajs Gribs. Siltumnīca izmanto modernas automatizācijas tehnoloģijas un ir gatava paplašināt ražošanu, ja būs pietiekams pieprasījums.
OAO “Teplichnyi kombinat “Berestye” ir viens no lielākajiem agrokompleksiem Brestā, Baltkrievijā, kas veiksmīgi audzē labību jau vairāk nekā divus gadu desmitus. 22.8 hektārus lielajā siltumnīcā aug vairākas ar vitamīniem bagātas kultūras, piemēram, gurķi, tomāti, saldie pipari un baklažāni. Izmantojot modernās tehnoloģijas un inovācijas, agrokompleksam gadu gaitā ir izdevies paaugstināt ražu un ražas kvalitāti. Papildus LED apgaismojuma izmantošanai stādu audzēšanai komplekss plāno nākotnē papildināt arī vēl desmit hektārus.
Kā pastāstīja kompleksa direktors Aleksandrs Radkovecs, pirmie vitamīniem bagātie jaunās ražas gurķi iegūti pagājušā gada decembrī. Lai risinātu importa aizstāšanas problēmas, 0.8 hektāru platībā papildus tika stādīti gurķi. Līdz marta sākumam agrokomplekss saviem veikaliem un tirdzniecības tīkliem bija piegādājis vairāk nekā 150 tonnas pašu ražas, vidēja lieluma augļus pārdodot par 5 rubļiem kilogramā bez PVN. Īsaugļu šķirnes pārdod par 6.54 rubļiem kilogramā, neskaitot pievienotās vērtības nodokli.
OAO “Teplichnyi kombinat “Berestye” veiksmes stāsts ir saistīts ar moderno tehnoloģiju izmantošanu, kas ir palīdzējusi samazināt darbaspēka un enerģijas izmaksas, vienlaikus uzlabojot ražas. Kā stāsta kompleksa direktora vietnieks Broņislavs Čaikovskis, LED apgaismojuma izmantošana ir bijusi īpaši noderīga stādu audzēšanā, jo tas ne tikai paātrina procesu, bet arī ietaupa elektrību. Turklāt kompleksā siltajā sezonā atklātos laukos audzē arī citas kultūras, piemēram, zaļos sīpolus, cukini, kāpostus, bietes, burkānus un pat arbūzus.
Pēdējo četru gadu laikā dārzeņu ražošana Brestas reģionā ir pieaugusi, vidēji sezonā saražojot ap 246.5 tūkstošiem tonnu. Izmantojot modernās tehnoloģijas un inovācijas, sagaidāms, ka dārzeņu raža vēl pieaugs. Kā informēja Brestas apgabala izpildkomitejas Lauksaimniecības un pārtikas komitejas vadītājs Anatolijs Ščupļenkovs, specializētajiem agrouzņēmumiem un zemnieku saimniecībām reģionā šogad nepieciešams izaudzēt vismaz 252 tūkstošus tonnu dārzeņu un 170 tūkstošus tonnu kartupeļu.
Noslēgumā jāsaka, ka OAO “Teplichnyi kombinat “Berestye” ir rādījis piemēru Baltkrievijas lauksaimniecības nozarei, izmantojot modernas tehnoloģijas un inovācijas, lai palielinātu ražu un labības kvalitāti. Viņu veiksmes stāsts var kalpot par motivāciju lauksaimniekiem, agronomiem, lauksaimniecības inženieriem, saimniecību īpašniekiem un zinātniekiem, kas strādā lauksaimniecībā, lai pieņemtu jaunas un inovatīvas pieejas kultūraugu audzēšanā.
Baltkrievija saskaras ar ievērojamu dārzeņu pārpalikumu salīdzinājumā ar iekšzemes pieprasījumu, kas rada nepieciešamību izpētīt veidus, kā optimizēt ražošanu un izplatīšanu. Saskaņā ar nesen notikušo AAS “DorORS” sapulci Ministru prezidents Romāns Golovčenko uzdevis lauksaimniecības nozarei izpētīt efektīvākās un izmaksu ziņā izdevīgākās metodes problēmas risināšanai. Viens no piedāvātajiem risinājumiem paredz modernu siltumnīcu celtniecību ar papildu apgaismojumu aptuveni 30 hektāru platībā. Vēlmi sadarboties projektā izteikuši Stoļinas apgabala zemnieki, savukārt Poļesjes reģionā paredzēts arī loģistikas centrs produktu sagatavošanai pirms pārdošanas.
Pieaugošais vietēji audzēto dārzeņu piedāvājums Baltkrievijā ir ne tikai paplašinājis pieejamo produktu klāstu, bet arī izraisījis cenu samazināšanos. Nesenie novērojumi Brestas centrāltirgū atklāja dārzeņu cenu kritumu pēdējā mēneša laikā par 15-20%. Gurķu cena atkarībā no šķirnes tagad svārstās no 6 līdz 9 BYN par kilogramu, savukārt tomātu cena ir no 9 līdz 14 BYN par kilogramu. Privātie pārdevēji saglabā stabilu cenu 1 BYN par kilogramu pagājušā gada kartupeļiem, kāpostu un galda bietes maksā 70-80 kapeikas. Svaigu garšaugu, piemēram, sīpolu, diļļu un pētersīļu, cena sākas no 1 BYN par ķekaru, savukārt mazumtirdzniecības veikalos kartupeļu cenas nokrītas līdz pat 68 kapeikām par kilogramu.
Pavasara atnākšana Baltkrievijā pagājušajā nedēļā liecina par pieaugošu svaigu dārzeņu piedāvājumu no siltumnīcām un polituneļiem, kas galu galā novedīs pie patērētājiem pieejamākas cenas.