Melleņu tirgus piedzīvo strauju izaugsmi, piesaistot zemnieku pieplūdumu, kas meklē ienesīgas iespējas. Tomēr problēmas, kas saistītas ar ūdens un augsnes resursiem, uzsver ilgtspējīgas lauksaimniecības prakses nozīmi šajā nozarē. Pieaugot pieprasījumam pēc ūdeni taupošām kultivēšanas metodēm, novatoriskas pieejas, piemēram, melleņu audzēšana podos zem tīkla, iegūst vilkmi, jo īpaši siltā klimatā ar nelabvēlīgiem augsnes apstākļiem.
Tradicionāli melleņu stādus audzē atklātos laukos, kam nepieciešams ievērojams ūdens daudzums un augsnes kvalitātes ierobežojumi. Reaģējot uz šīm problēmām, arvien vairāk lauksaimnieku pievēršas substrātu audzēšanas metodēm. Izmantojot tvertnēs ievietotus barotnes maisījumus, kas nesatur augsni, audzētāji var optimizēt ūdens patēriņu un uzlabot ražu un kvalitāti.
Hidroponikas zināšanas, barības vielu pārvaldība un efektīvas drenāžas sistēmas ir ļoti svarīgas veiksmīgai melleņu audzēšanai podiņos. Substrāti, kas sastāv no tādām sastāvdaļām kā perlīts, kūdras sūnas un buferēts kokosšķiedras, nodrošina labāku ūdens aizturi salīdzinājumā ar tradicionālo augsni. Kokosšķiedra, kas iegūta no kokosriekstu sēnalām, lepojas ar lielisku ūdens aiztures spēju, savukārt kūdra, kas izgatavota no organiskām vielām, dabiski uztur zemu pH līmeni.
Pētījumi liecina, ka melleņu krūmiem, kas kultivēti podos zem ēnas tīkla, augšanas ātrums ir ātrāks nekā atklātā laukā. Šī metode ne tikai veicina veselīgu sakņu attīstību, bet arī nodrošina aizsardzību pret pēkšņām klimata svārstībām. Uzlabotas apūdeņošanas sistēmas, kas apvienotas ar divlīniju apūdeņošanas metodēm, nodrošina precīzu ūdens un barības vielu uzņemšanas kontroli, samazinot izšķērdēšanu un nodrošinot optimālu augu veselību.
Lauksaimnieki, kas pāriet uz komerciālu melleņu audzēšanu podiņos, tiek aicināti dalīties pieredzē par šo novatorisko metodi. Izpratne par audzēšanas podos niansēm, tostarp lauka jaudas pārvaldību un apūdeņošanas stratēģijām, ir ļoti svarīga, lai palielinātu ražīgumu un ilgtspējību melleņu audzēšanā.