Adigejas Krasnogvardeisky rajona zemnieku saimniecības veiksmīgi nodarbojas ar dārza zemeņu audzēšanu, katru gadu palielinot šīs ogu kultūras platības. Mūsdienās tas aizņem vairāk nekā 100 hektārus vietējiem zemniekiem un vēl vairāk – 1,800 hektārus privātmāju zemes gabaliem.
Uz rūpnieciska pamata
Viens no šiem lauksaimniekiem ir Vladimirs Gluhodeds. Kopumā viņa saimniecībā zemenes aizņem 6 hektārus, ieskaitot siltumnīcu un atklātu zemi. Viņš audzē 5 saldo ogu šķirnes: agrās – “Alba”, vidējās – “Roxana”, “Asia” un “Clery” un vēlās – “Florence”. Tas ļauj ievērojami palielināt zemeņu novākšanas periodu, kas saimniecībā ilgst apmēram divus mēnešus. Ar 15-20 tonnu ražu no hektāra zemeņu bruto raža pērn sastādīja 100 tonnu. Šogad Vladimirs Gluhodeds šīs kolekcijas apjomu prognozē no 80 līdz 100 tonnām.
— Zemenes audzēju kādus 15 gadus. Un viņš sāka ar to, ka no draugiem nopirka stādus un iestādīja tos nelielā platībā. Šodien saldo ogu ražošana ir kļuvusi par manu galveno uzdevumu. Šajā darbā man palīdz zināšanas, ko saņēmu, dzīvojot Baškīrijā. Tur vispirms absolvēju lauksaimniecības tehnikumu, bet pēc tam Pedagoģiskā institūta Bioloģijas un ķīmijas fakultāti, paspēju 4 gadus nostrādāt kolhozā par agronomi, – stāsta zemnieks.
Es uzskatu, ka Krievijas lauksaimniecības ražotāji ir diezgan spējīgi veikt importa aizstāšanu. Adigejā, Krasnodaras apgabalā un Stavropoles apgabalā ir nepieciešams aktīvāk veidot siltumnīcu kompleksus un nodrošināt valsti ar vietējiem dārzeņiem un ogām, atsakoties no importa importa.
Tagad ogu audzēšana saimniecībā ir pārcelta uz rūpnieciskiem pamatiem.
Jo īpaši visa teritorija ir aprīkota ar pilienveida apūdeņošanu. Šim nolūkam saimniecībā tika izurbtas 7 akas 22 metru dziļumā, darbojas 5 ģeneratori ar jaudu līdz 6.5 kilovatiem un septiņi sūkņi. Smagās tehnikas izbraukšanai uz lauka zemnieks kopā ar dēlu iekārtoja grants ceļu.
Saimniecībai ir arī sava tehnika, proti, divi Kubota mini traktori, divi kuteri, miglotāji un traktors MTZ-82. Starp citu, pērkot šo traktoru, lauksaimnieks izmantoja ienesīgu līzinga shēmu, saskaņā ar kuru viņš pirmos sešus mēnešus nemaksāja, un pēc tam piecus gadus katru ceturksni pārskaitīja 29 tūkstošus rubļu par tehniku. Viņa saimniecībai tas bija neliels finansiāls slogs, taču uzreiz nopirkt jaunu traktoru būtu dārgi.
“Mūsu saimniecībai ir izveidojusies cieša saikne ar Krasnodaras apgabala Dinskajas ciema laboratoriju Nr.1, kur mums tiek izstrādātas rekomendācijas par minerālo uzturu. Pēc mūsu pieprasījuma laboratorijas speciālisti ierodas veikt augsnes ekspress analīzi. Un burtiski nākamajā dienā viņi mums piedāvā noteiktus zemeņu barošanas veidus. Lai to izdarītu, mēs izmantojam visas apstiprinātās zāles. Turklāt mēs izmantojam specifiskus mēslojumus noteiktam augu attīstības posmam,” komentē Vladimirs Gluhodeds.
Šodien objektā strādā 16 algoti strādnieki no Belijas ciema. Taču ar to nepietiek, tāpēc darbam pievienojas arī komanda no Krasnodaras apgabala Tihoreckas. Zemniece ar viņu sadarbojas jau vairāk kā 10 gadus, kolektīva dalībnieki nodarbojas ar zemeņu stādīšanu, ravēšanu, salmošanu, ražas novākšanu. Starp citu, kopš šī gada zemnieks zemeņu savākšanai izmanto eiro konteinerus, kas ļauj izsekot visas tajā ievietotās produkcijas kvalitātei.
Laikapstākļi šogad izrādījās zemenēm nelabvēlīgi: aukstums un lietus veicināja dažādu slimību attīstību. Tāpēc regulāri nācās lietot augu aizsardzības līdzekļus un veikt aizsargapstrādi. Ja šie darbi netiek veikti iepriekš, tad augi var izkrist un augļi sapūt.
— Siltumnīcas ir jāuzrauga visu gadu. Piemēram, lai viņi neciestu no stipra vēja, plēve bija jāierok dziļi. Un ziemā, stipra sniega laikā, pastāvīgi, arī naktī, tīriet siltumnīcas. Pateicoties tam, izdevās izvairīties no iznīcināšanas,” stāsta zemnieks.
Uz Maskavu un Sanktpēterburgu
Runājot par produktu pārdošanu, saldās ogas no Adigejas tiek sūtītas uz Maskavu, Sanktpēterburgu, Volgogradu, Voroņežu, Kalugu un Samaru. Kad saimniecībā tiek novākti lieli zemeņu apjomi – 6-7 tonnas dienā un vairāk, tad pastāvīgie klienti ražu savāc paši. Saimniecībā audzētās zemeņu šķirnes ir diezgan izturīgas pret transportēšanu lielos attālumos, un tās tiek piegādātas pilnīgā drošībā.
Pēc Vladimira Gluhodeda teiktā, problēmas ar zemeņu pārdošanu tirgū Veļikovečnij ir pircēju un tālākpārdevēju dēļ. Kamēr oga nonāk pie pircēja, tā iziet cauri piecām sešām rokām. Gadās arī tā, ka tālākpārdevēji iepērk ogas no ražotājiem, noņem no svariem un uzreiz pārdod pircējiem par krietni augstāku cenu.
Līdz ar to zemeņu izmaksas pieaug par 70 procentiem. Starp citu, tādi lielražotāji kā mēs cieš maz – pircēji nāk pie mums tieši uz lauka un savāc ražu. Taču mazajām mājsaimniecībām, kas savos dārzos audzē zemenes, tas atstāj negatīvu ietekmi, – sūdzas zemnieks.
Adigejā ir labi laika apstākļi un auglīga zeme, un tuvumā ir jūra un kalni, kur var pārdot savus produktus. Šodien republikā sāk augt ogu – meža zemeņu un aveņu – ražošana, ar to nodarbojas arī jaunieši.
Zemeņu ražošanas jautājumos Vladimirs Gluhodeds pastāvīgi konsultējas ar Maikopas apgabala Nikas zemnieku saimniecības vadītāju. No viņa viņš uzzina par jaunām daudzsološām šķirnēm, kuras tiek ievestas saimniecībā. Taču pieredze nozarē iemācīja zemniekam būt ārkārtīgi piesardzīgam pret jauniem produktiem.
– Ne reizi vien mēģināju izmantot jaunas šķirnes, bet vēlāk atgriezos pie vecajām – Roxana, Asia un Alba. Piemēram, ja ņemat šķirni “Āzija”, tad pirmajā, otrajā un trešajā ražas reizē oga būs liela, standarta. Tajā pašā laikā ir jaunas modernas šķirnes, kas pirmās ražas laikā dod lielu ogu, bet pēc tam mazu. Stimulantu lietošana palīdz no tā izvairīties. Taču mēs tos neizmantojam, jo nav zināms, kā tas ietekmēs produktu kvalitāti,” sacīja Vladimirs Gluhodeds.
Ne tikai ogas, bet arī graudaugi
Kopumā zemniekam ir 75 hektāri aramzemes. Papildus zemenēm viņš šajā teritorijā audzē kviešus, miežus un saulespuķes. Ir arī sēklu laukums 4 hektāru platībā, kurā iesēta perspektīva elites kviešu šķirne “Count”. Pateicoties šai vietnei, Vladimirs Gluhodeds pilnībā nodrošina sevi ar sēklām 60 hektāru platībā, un galvenās pārtikas kultūras raža sasniedz 62 centnerus no hektāra.
Zemnieku lauksaimniecība regulāri maksā nodokļus. Kārtējā gadā tā ir samaksājusi ienākuma nodokli 255 tūkstošu rubļu apmērā. Un, ņemot vērā transporta, zemes, sociālos un pensiju nodokļus, maksājumu apjoms palielināsies līdz 350 tūkstošiem rubļu. Nelielai saimniecībai ar tikai 75 hektāriem aramzemes tā ir ievērojama summa, kas liecina par efektīvu darbu un augstiem ienākumiem zemnieku saimniecībā.
Progresīvam zemniekam ir savi sapņi. Jo īpaši viņš vēlas uzbūvēt ledusskapi, patstāvīgi ražot frigo stādus, proti, saldētus stādus, kuru raža pirmajā stādīšanas gadā ir līdzīga otrajam. Viņš arī labprāt pie lauka liktu ledusskapi, lai atdzesētu produktus.
Kopumā zemniekam ir 75 hektāri aramzemes. Papildus zemenēm viņš šajā teritorijā audzē kviešus, miežus un saulespuķes. Ir arī sēklu laukums 4 hektāru platībā, kurā iesēta perspektīva elites kviešu šķirne “Count”.
— Domāju, ka Krievijas lauksaimniecības produkcijas ražotāji ir diezgan spējīgi veikt importa aizstāšanu. Manuprāt, Adigejā, Krasnodaras apgabalā un Stavropoles apgabalā ir aktīvāk jāveido siltumnīcu kompleksi un jānodrošina valsts ar vietējiem dārzeņiem un ogām, atsakoties no importa importa. Priecājos, ka, kopā ar ģimeni dodoties kalnos, satieku daudz jaunu modernu dārzu, un cenas produktiem ir pieņemamas,” stāstīja zemnieks.
Viņš uzskata, ka Adigejā ir labi laikapstākļi un auglīga zeme, turpat blakus ir jūra un kalni, kur var pārdot savu produkciju. Vajag tikai strādāt un nebūt slinkam. Un priecē tas, ka šodien republikā sāk augt ogu – dārza zemeņu un aveņu – ražošana, un ar to nodarbojas arī jaunieši. Un valsts tiem sniedza atbalstu grantu veidā programmas Agrostartup ietvaros.